Pērn 24. februārī Renkovis atradās Kijevā un pirmos sprādzienus dzirdēja no pirmavotiem. “Tobrīd nekādas sajūtas nepalika, vispirms vajadzēja saprast, kas jādara,” sacīja ministrs.
Sākumā viņš sacīja, ka daudzi neticēja brīdinājumiem par uzbrukumu. Kad pirmo reizi kļuva zināmi iespējamie iebrukuma datumi, Ārlietu ministrija aicināja latviešus pamest Ukrainu un uz turieni nedoties. Ministrs sacīja, ka daudzi sociālajos tīklos domā, ka tā ir “tikai iebiedēšana”.
Pēc ieteikuma visiem pilsoņiem pamest Ukrainu, Renkovis pats devās uz Kijevu, kur bija paredzēts solidaritātes brauciens ar visiem Baltijas valstu ministriem. Lietuvas ārlietu ministrs pat nevarēja sasniegt Kijevu, bet Renkovicei bija jādodas prom, kad sākās ofensīva. Pirms tam viņš bija liecinieks Latvijas vēstniecības Kijevā evakuācijai.
“Karš, agresija un militārā tehnika diemžēl ir neizbēgama cilvēces sastāvdaļa, lai gan mēs vēlētos dzīvot visi kā viens un dzīvot mierā un laimē,” sacīja Renkovis.
Viņš arī norādīja, ka Baltijas valstis regulāri brīdinājušas par Krievijas agresiju. “Protams, tagad varam teikt – jā, mums bija taisnība. Taču varam arī nožēlot, ka nevarējām mainīt tādu lielvalstu kā ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas pozīcijas,” sacīja Renkovis, piebilstot, ka tagad. notikumi ir rosinājuši Rietumu valstis un ka ASV Viņa bija nenovērtējams atbalsts.
Šobrīd ir tikai viens Rietumu valstu ienaidnieks. Jautāts, vai viņš teiktu, ka tas ir Putina vai Krievijas karš, Renkovis atbildēja:
“Protams, tas ir Krievijas karš! Krievijas sabiedrībā ir fundamentālas problēmas, un mums vajadzētu uz šo karu raudzīties līdzīgi kā nacistiskajai Vācijai Otrajā pasaules karā. Tas ir Krievijas karš. Un, kad viņi sapratīs, ka to nevar uzvarēt, iespējams būt “spuldzītes brīdim” sabiedrībā.” Krievu. Kad? Vai ir? Es nezinu. Bet tas ir Krievijas karš, kuru vada Krievijas līderis Putins.”
Renkovis sacīja, ka nepiekrīt apgalvojumiem, ka Krievijā kāds ir zaudējis prātu. Pēc ministra domām, stratēģija ir skaidra, un jāsaprot, kā Krievijas elite redz pasauli, kas ļoti atšķiras no “Vašingtonas, Berlīnes vai Romas”.
“Kad sākās karš, daudzi domāja, ka varētu būt apvērsums, masu protesti un daži liberālie spēki uzvarēs. Tas nenotika. Manuprāt, Krievijas elite ir konsolidējusies. [..]
“Bet Krievijas vēsture ir pilna ar paradoksiem. Pēc Staļina nāves neviens negaidīja atbrīvošanu no Hruščova, visi domāja, ka viņš ir muļķis, bet viņš izdarīja daudz. Kad Krievijā būs varas maiņa – kāda valsts būs valsts Kādus secinājumus viņš izdarīs Viņas nākamajam vadītājam ir grūti noteikt.”
Latvijas vēsturiskā pieredze ir parādījusi, kas var notikt bez aktīvas pretestības. Renkovice sacīja: “Staļina Padomju Savienība vai Putina Krievija – nekas labs no tā nevar iznākt. Tāpēc Zeļenskis un viņa valdība rīkojas, zinot, ka labāk cīnīties ar šo ļaunumu, nekā mirt Sibīrijā.”
Balss Apvienoto Nāciju Organizācijā
2023. gada 24. februārī Ņujorkā Renkovice sniedza paziņojumu Baltijas un Ziemeļvalstu vārdā ANO Drošības padomes atklātajās debatēs par “Miera un drošības uzturēšanu Ukrainā”.
“Ir pagājis gads, kopš Krievija ar Baltkrievijas palīdzību uzsāka savu masveida, brutālo, neizprovocētu un neizprovocētu iebrukumu Ukrainā. Tas ir klajš starptautisko tiesību un ANO Statūtu pārkāpums. Mēs apbrīnojam ukraiņu drosmi un neatlaidību šajā jomā. Cīnās par savu brīvību un neatkarību. Mēs cienām visus ukraiņus, kuri gāja bojā, aizstāvot savu dzimteni. Krievijas nelikumīgā Krimas aneksija un iebrukums Ukrainā mīda starptautiskos noteikumus un uz noteikumiem balstīto kārtību.
Mēs nekad nepieņemsim Krievijas veikto Krimas, Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporožjas nelikumīgo aneksiju. Mēs aicinām Krievijas Federāciju ievērot Starptautiskās Tiesas 2022. gada 16. marta rīkojumu nekavējoties apturēt tās militārās operācijas, kas tika uzsāktas Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
Ministrs norādīja, ka Krievija ir ciniski ignorējusi pastāvīgās dalības pienākumus un kavē ANO Drošības padomes spēju pildīt savu mandātu, sakot:
Krievija sāka šo karu. Krievija var un tai vajadzētu nekavējoties to izbeigt, izvedot savus spēkus no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas. Lai to panāktu, mums ir jānodrošina Ukrainai visi nepieciešamie līdzekļi. Saskaņā ar ANO Statūtiem Ukrainai ir visas tiesības uz pašaizsardzību. Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir apņēmības pilnas stiprināt Ukrainas militārās spējas un sniegt visu nepieciešamo atbalstu.
“Nespējot sakaut Ukrainu kaujas laukā, Krievija terorizē Ukrainas civiliedzīvotājus. Masu slepkavības, izvarošana un spīdzināšana Bučā un Izjumā, kā arī nelegālā bērnu deportācija ir tikai dažas no visbriesmīgākajām Krievijas bruņoto spēku zvērībām. Mēs visstingrākajā veidā nosodām viņu apzinātos uzbrukumus civiliedzīvotājiem, kritiskajai infrastruktūrai un civilajiem objektiem Ukrainā. Lai atvieglotu ciešanas un veicinātu atjaunošanu, mēs sniedzam Ukrainai un tās iedzīvotājiem ekonomisko, politisko, humāno, finansiālo un juridisko palīdzību. ,” ANO Drošības padomes sēdē sacīja Latvijas ārlietu ministrs.
Šodien Ģenerālā asambleja atkārtoti apstiprināja starptautisko atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei. Mēs mudinām ANO Drošības padomi atbalstīt ANO Statūtus, kas veido pamatu taisnīgam un ilgstošam mieram Ukrainā. Mēs atzinīgi vērtējam prezidenta Zelenska desmit punktu miera formulu. Mēs stingri atbalstām viņa redzējumu par mieru, kas balstās uz starptautiskajām tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem. “Mēs stāvēsim blakus Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” secināja Edgars Renkovis.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
