Salīdzinot ar 2020. gada pirmo ceturksni, 2021. gada pirmajā ceturksnī IKP samazinājās par 1,3%. Gada pirmajā ceturksnī IKP salīdzināmās cenās sasniedza 6,8 miljardus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP samazinājās par 1,7%.
2021. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, lauksaimniecības samazinājums tika lēsts par 3,9%, mežos – par 3,3%, bet zvejniecībā – par 40,6%, liecina apkopotie dati. Centrālā statistikas aģentūra. Latvijas birojs.
Pozitīva attīstības tendence vērojama visās lielākajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,4%, rūpniecībā – par 1,6%, bet elektroenerģijas, gāzes, tvaika un gaisa kondicionēšanas piegādēs – par 11,2%.
Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības pieaugumu par 1,6% ievērojami veicināja datoru, elektronisko un optisko izstrādājumu, farmācijas un kosmētikas ražošanas nozares. Atšķirīga tendence vērojama lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā bija pieaugums par 2,5%, bet pārtikas preču ražošanā – kritums par 6,0%.
Būvdarbu apjoma samazinājumu ietekmēja gan COVID-19, gan nozares attīstībai nelabvēlīgie laika apstākļi (aukstais laiks). Liela daļa būvniecības uzņēmumu ir pabeiguši lielus projektus, bet jauni vēl nav sākti. Visos trīs būvniecības apakšnozarēs kritums bija vērojams 12,4% kopējā būvniecības ražošanas apjoma samazinājuma ietekmē. Lielākais samazinājums bija vērojams ēku būvniecībā – par 16,6% un inženierbūvniecībā – par 11,6%. Savukārt pārskata periodā specializētie būvdarbi tika veikti par 6,0%.
Sakarā ar paaugstinātajiem tirdzniecības ierobežojumiem 2020. gada decembra beigās 2021. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, mazumtirdzniecība samazinājās par 5,1%, jo pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,2%, bet samazinājās Mazumtirdzniecība. Nepārtikas preču tirdzniecība bija lielāka – par 8,1% (auto degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās palielinājās par 7,7%). Vairumtirdzniecības pieaugums (pieaugums par 6.4%), salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, vērojams galvenajās nozares apakšgrupās. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā pieauga 12,6%.
Ārkārtas stāvokļa laikā turpinoties stingriem pārvietošanās un saimnieciskās darbības ierobežojumiem, pasažieru kustība samazinājās par 50,6%, kravu pārvadājumi – par 1,7%, bet noliktavu un transporta papildpakalpojumi – par 1,0%. Savukārt transporta un noliktavu nozares attīstību pozitīvi ietekmēja pasta un pasta darbības – pieaugums par 34,9%.
COVID-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie ierobežojumi turpināja krasi ietekmēt izmitināšanas un restorānu pakalpojumu sniegto pakalpojumu apjomu – par 53,3%, tai skaitā naktsmītnēs – 61,8%, restorānos – par 50,7%.
Lasīt arī: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija publicē savu jaunāko Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes prognozi
Pievienotās vērtības samazinājumu informācijas un komunikācijas nozarēs par 0,4% ietekmēja informācijas pakalpojumu apjoma samazinājums par 1,8%, sakaru pakalpojumu pieaugums par 4,4% un datorprogrammēšanas un konsultāciju nozares – par 0,6%.
Viena no veiksmīgākajām finanšu un apdrošināšanas nozarēm bija pieaugums par 15,2%, jo izaugsmi nodrošināja finanšu pakalpojumu, apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju finansēšanas darbības. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas palīgdarbībās samazinājās. Finanšu pakalpojumu aktivitātēs pieaugumu ietekmēja peļņas no darījumiem ar finanšu instrumentiem un komisijas naudas ienākumu pieaugums. Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju finansēšanas pieaugumu noteica dzīvības apdrošināšana, jo samazinājās kopējās apmaksātās atlīdzības un privātie pensiju plāni (trešais pensiju līmenis), jo palielinājās kopējās iemaksas un samazinājās apmaksātais pensijas kapitāls.
Profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības sektora samazinājumu par 5,8% ietekmēja par 18,2% mazāk nekā galvenie biroji un vadības konsultāciju darbības, kā arī arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā testēšana un analīze – 10,0%. Bet aktivitāte reklāmas un tirgus izpētē bija veiksmīga – pieaugums par 24,4%.
Administratīvo un atbalsta pakalpojumu aktivitātes samazinājās par 14,5%. Šīs nozares kritumu ietekmēja apjoma samazināšanās visās apakšnozarēs, savukārt lielākais kritums bija par 49,8% ceļojumu aģentūrās, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kā arī darbaspēka nodarbinātībā un pakalpojumu sniegšanā personāls – par 25,6%. Nomas un līzinga pakalpojumu nozarē samazinājums bija par 6,7%, bet ēku uzturēšanas un labiekārtošanas pakalpojumu nozarēs – par 8,1%.
Pirmajā ceturksnī produkcijas nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms pieauga par 9,8%, ko pastiprināja pieaugums lielākajās preču nodokļu grupās – gan PVN, gan akcīzes nodokļa ieņēmumos.
Salīdzinot ar GDPR, nozaru kopējās pievienotās vērtības novērtējums pieauga par 0,4 procentpunktiem (ieguldījums IKP pieaugumā), bet produkta nodokļa novērtējums attiecībā uz periodu pozitīvi ietekmēja kopējo novērtējumu un palielināja IKP par 0,5 procentpunktiem.
2021. gada pirmajā ceturksnī kopējie mājsaimniecību izdevumi samazinājās par 7,4%, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Mājsaimniecību tēriņus uz gadu jau ietekmē pandēmija COVID-19, kas sākās pagājušā gada pirmā ceturkšņa beigās. Valdības ierobežojošie pasākumi joprojām būtiski ietekmē mājsaimniecību izdevumus par izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī uz izklaidi un kultūru. Izdevumi iepriekšminētajās grupās samazinājās attiecīgi par 53,2% un 54,9%. Mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta iegāde un izmantošana) samazinājās par 6,8%. Pārtikas produktiem, kas iegādāti gan mazumtirdzniecībā, gan elektroniskajā vidē, mājsaimniecības iztērēja par 1,7% vairāk, bet mājokļu izdevumi pieauga par 3,5%, ko galvenokārt ietekmēja šīs ziemas laika apstākļi.
Valdības galapatēriņa izdevumi pieauga par 2,9%.
Ieguldījumi kopējā pamatkapitālā samazinājās par 4.5%. Ieguldījumi mājokļos, ēkās un citās iekārtās samazinājās par 12,9%, ko ietekmēja epidēmijas ierobežojumi un nelabvēlīgie laika apstākļi. Investīcijas mašīnās un iekārtās (no tām transporta līdzekļos) palielinājās par 7,9% un intelektuālā īpašuma produktos – par 5,5%.
Preču un pakalpojumu eksports samazinājās par 1.0%. Preču eksports pieauga par 4,0%. Galvenie eksportētie produkti bija koks un koka izstrādājumi, kā arī mašīnas, mehāniskās ierīces un elektroierīces. COVID-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi pakalpojumu eksportu, samazinoties par 14,6%. Samazinājums bija vērojams arī transporta un tūrisma pakalpojumu eksportā, bet palielinājās citu saimniecisko darbību (pētniecības un attīstības, profesionālo un vadības konsultāciju, tehnisko un ar tirdzniecību saistīto un citu komercpakalpojumu), datoru pakalpojumu un būvniecības pakalpojumu eksports.
Preču un pakalpojumu imports saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Preču imports pieauga par 1,8%, bet pakalpojumu imports samazinājās par 8,8%. Attiecībā uz preču mašīnu importu visvairāk tika importētas mehāniskās ierīces un elektroierīces. Samazinājās transporta pakalpojumu un tūrisma imports, bet pieauga citas saimnieciskās darbības.
Salīdzinot ar 2020. gada pirmo ceturksni, atalgojums darbiniekiem faktiskajās cenās 2021. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 0,7%, jo kopējās algas samazinājās par 0,1%, savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksas darba devējiem samazinājās par 3,7%.
Apkalpošanas nozarēs darbinieku atlīdzība samazinājās par 2,5%, tai skaitā vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, transporta, noliktavu, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu grupā tā samazinājās par 11,6%, bet valsts pārvaldes un aizsardzības grupu sektors. Obligātās sociālās drošības, izglītības, cilvēku veselības un sociālā darba aktivitātes pieauga par 12,5%.
Kopējais pamatdarbības pārpalikums un jauktais ienākums samazinājās par 1,3%, savukārt ražošanas, importa un subsīdiju nodokļu bilance palielinājās par 15,0%.
