Gaisā var nonākt arī ugunsgrēku dūmi, vulkāniskās emisijas, jūras sāls un ziedputekšņi, raidījumā sacīja Latvijas Ekoloģijas, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Monitoringa nodaļas vadītāja Iveta Endriksone.
Gaisa tuksneša smiltis nav nekas neparasts pavasarī un šogad Tā nonāca arī Latvijā Cilvēki Rīgā pat lūguši samazināt aktivitātes brīvā dabā ārkārtīgi sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Arī sociālajos tīklos cilvēki pauda bažas, tostarp sūdzējās par to, ka tikai iepriekšējā dienā iztīrītas automašīnas nākamajā dienā apbērtas ar smiltīm.
“Putekļu pacelšanās no Sahāras atmosfēras augšējos slāņos ir ļoti bieža, notiek nepārtraukti un ir visvairāk pamanāma no februāra līdz jūnijam, un otrā skaidrā epizode ir rudens beigās, ziemas sākumā Sahārā ir vētras, un vētras laikā ir sakustināts daudz putekļu daļiņu, lai vēji varētu tās pacelt atmosfēras augšējos slāņos.
Tad cauri atmosfēras augšējiem slāņiem putekļu mākonis pārvietojas visur, kur to pūš vējš. Pārsvarā šie putekļi skar Vidusjūras reģiona valstis, taču, ja putekļu un smilšu masa ir ļoti liela, tie caur Centrāleiropu var pārvietoties uz Ziemeļvalstīm.
“Protams, Latvijā tas nav īpaši novērojams. Pēdējā sērija bija 2021. gadā, februārī, un tajā laikā bija divas epizodes – februāra sākumā un beigās piesārņojuma situācija Latvijā,” sacīja Endriksons, jo mākonis pārvietojās ļoti augstu augšējos slāņos.
Šogad diemžēl putekļu nogulsnēšanās no kustīgā mākoņa augšējos slāņos bija intensīvāka, jo arī pašu putekļu daudzums bija krietni lielāks. Līdz ar to tas ietekmēja gaisa kvalitāti, un uz dažādām virsmām uz zemes parādījās smiltis.
Tuksneša smiltis vai putekļi nav vienīgais dabiskais pārrobežu piesārņojuma avots, kas var nonākt Latvijā, ietekmējot gaisa kvalitāti.
Ir arī savvaļas ugunsgrēki – ļoti intensīvos ugunsgrēkos dūmi var pacelties arī atmosfēras augšējos slāņos un ceļot tālāk, tāpat kā Sahāras putekļi.
“Pirms neilga laika bija incidents, ja nemaldos, 2020. gadā, kad Krievijas dienvidos un Ukrainas ziemeļos ļoti lielās platībās dega meži, un šis piesārņojums sasniedza Latviju,” sacīja Endriksons.
Ir arī vulkānu izvirdumi – arī vulkānu emisijas mēdz sasniegt atmosfēras augšējos slāņus un var ceļot citur, taču tās pārsvarā atrodas ļoti augstu atmosfērā, un mēs Latvijā tos īsti nepamanām.
“Vēl viena ļoti interesanta dabas pārrobežu piesārņojuma avotu grupa ir jūras sāls, kad jūras vai okeāna virsma ir intensīvi viļņota, jūras aerosola daļiņas tiek atdalītas, un tad vējš tās paceļ un nes tālāk, kad šīs aerosola daļiņas saskaras ar putekļu daļiņām ,” skaidroja Endriksons. Putekļu daļiņas sāk pielipt viena pie otras un aug diametrā, un tad piesārņojums kļūst par to, ar ko mums jāsaskaras.
Dabiskais piesārņojums ietver arī ziedputekšņus, kas var pārvietoties pāri valstu robežām, tāpat kā cilvēka radītais pārrobežu piesārņojums, piemēram, transporta, rūpniecības un lauksaimniecības radītās emisijas.
“Grūti nošķirt, kurš pārrobežu piesārņojuma avots ir galvenais, tā skatāmies uz kopējo pārrobežu piesārņojumu Latvijā ir viena stacija, kuras mērķis ir novērtēt pārrobežu piesārņojuma apjomu. Piesārņojums ienāk Latvijā Šī stacija darbojas ļoti ilgi, kopš 1985. gada, un datu līnija ir lieliska, un mērījumi liecina, ka pārrobežu piesārņojums samazinās un nav salīdzināms ar to, kāds tas bija pagājušā gadsimta 70. 80. gadi “Tas joprojām ir,” sacīja Endriksons.
