Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsels atzīmēja, ka pārstrādei nepieciešamo graudu apjoms nav apdraudēts, jo kopējais ražošanas apjoms saruka, taču ar graudu kvalitāti varētu rasties vēl izaicinājumi.
Savukārt graudu cenu šādi vietējie faktori neietekmēs, jo to nosaka cena biržās, kas šobrīd ir ap 230 eiro par tonnu graudu. Un pērn tas Eiropas biržā pieauga līdz 400 eiro.
Amsels sacīja, ka, ja neņem vērā pagājušā gada straujo cenu kāpumu kara dēļ, graudu cenas joprojām ir augstas, skatoties vēl ilgāk. Turklāt lauksaimnieki šobrīd retāk izvēlas fiksētas cenas graudu piegādes līgumus.
“Šobrīd mēs redzam lielāku nogaidīšanu, jo arī lauksaimnieki un piegādātāji sagaida graudu cenu kāpumu. Un, ja mēs runājam par Eiropas reģionu, tad arī dienvidu daļa ir piedzīvojusi sausumu un augstāku temperatūru, bet “ir apgabali, kur mēs redzam labas ziņas, kas dod ražu Un virs vidējā līmeņa, kas saasina situāciju. Taču akciju cenas ir ļoti jutīgas pret visiem notikumiem Melnajā jūrā un ap to, tādējādi sniedzoties pēc Ukrainas graudiem. Kad notiek kārtējais okupācijas spēku uzbrukums, Amsels teica: “Ukrainas ostā mēs redzam svārstības akciju tirgū.”
Latvijas Maiznieku asociācijas prezidents Kārlis Zemis lēsa, ka nelabvēlīgie vietējie laikapstākļi šovasar, visticamāk, būtiski neietekmēs, jo miltu cena šobrīd ir stabila un zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
“Maizes tirgū jau šobrīd ir vērojama intensīva konkurence starp ražotājiem, un konkurence ir arī izejvielu tirgū. Šobrīd miltus piedāvā arī Latvijā un Igaunijā, un, ja ir vēlme, tos var iegādāties arī no Polijas, un ir arī piedāvājums no Ukrainas, jo milti nav Tas ir resurss, kas šobrīd nosaka maizes ražošanas cenas.
“Viena ir ražošanas cenas, otrs – plauktu cenas. Tas ir pavisam cits stāsts. Arī valdība ir ieinteresēta zināt, kāpēc tas notika, bet tas, ka cenas vairs neatgriezīsies iepriekšējā līmenī, ir skaidrs.” Zemis teica.
Savukārt zemnieku saimniecība Ķelmēni maizes ražošanai izmanto pašu audzētos bioloģiskos rudzus. Saimnieks Joriss Pavlovičs uzsvēra, ka sausais laiks pie Gulbina samazinājis arī saimniecības plānoto ražu, tāpēc, lai ražotu maizi, nāksies iepirkt vairāk labības no citiem.
“Konkrēti, pēc maija mūsu reģionā lietus nelija, un tagad, kad vajadzēja novākt ražu, lija lietus. Mainās laikapstākļi. Tomēr mēs šajā jomā strādājam jau 34 gadus, un rudens un vasara ir mainījušies. gadu gaitā.” Viņš teica. Pavlovičs: “Var būt grūti to visu saprast, bet patiesība ir tāda, ka šis gads ir viens no sliktākajiem.”
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
