Šobrīd ir aptuveni 10 aktīvas slēpošanas un snovborda trases. Lai ledus būtu kvalitatīvs, tā rūpnieciskā ražošana sākās pirms vairākām nedēļām. Arī pašreizējie laikapstākļi un prognozes ļauj cerēt, ka maršrutus varēs apkalpot vēl vairākus mēnešus, daļēji kompensējot pēdējos gados dažkārt nevienmērīgo pārklājumu.
Tatjana bija viena no pirmajām, kas izmēģināja slēpošanu Žagarkalna trasē pie Cēsīm. “Ak Dievs, es nevarēju sagaidīt visu vasaru, un šodien beidzot ir atklāta sezona!” Viņa staro.
Tas pats attiecas uz citiem ziemas sporta veidu cienītājiem, kuri Žagarkalna trasē ieradās jau pirmajās minūtēs pēc tās atklāšanas.
“Piecus gadus iesildāmies tepat Latvijā, un tad dodamies uz lielākiem kalniem [in other countries] “Vismaz reizi gadā,” sacīja Guntars.
“Šī ir mūsu pirmā diena slēpošanas trasē. Tiešām forši. Esmu nedaudz pārsteigts, jo nebija vairāk cilvēku. Kad braucām, domājām, ka autostāvvieta būs pilna,” stāsta slēpotājs Andress. Amerikas Savienotās Valstis.
Slīpu apsaimniekotāji jau vairākas nedēļas rūpīgi sekojuši līdzi prognozei un plānojuši atvēršanu.
“Mēs sākām snigt 17. novembrī un sākām pūst uz pilnīgi zaļas zāles, un tur bija pilnīgi zaļš kalns. Man bija pirmais video Facebook, kurā teikts, ka ieslēdzam pirmos pūtējus,” sacīja īpašnieks Joriss Stradihs. Gaiziņa atpūtas centrs.
“Mēs tiešām bijām pārsteigti, ka ziema atnāca novembra beigās. Statistiski pēdējos gados tas nav noticis tik agri. Ziema mūs nedaudz pārsteidza, taču mēs varējām sagatavoties,” sacīja valdes loceklis Matijs Šjars. “Žagarkalēns”.
Slēpošanas kalnu īpašniekiem ir bijis izaicinājumu gads, jo pieaug enerģijas cenas, un lēmums izmantot pūtējus vienmēr ir saistīts ar riska elementu.
“Elektrības cenas bija pārmērīgi augstas. Apmeklētāju pieplūdums bija tāds pats kā pērn. Šķiet, ka cilvēki nevēlas mazāk slēpot,” sacīja Žgarzs.
“Katrā ziņā, ja tas nebūtu finansiāli izdevīgi, mēs to nedarītu. Pirms 15 gadiem bija 40 vai 45 trases, kur varēja slēpot, un tagad ir palikušas desmit, jo viss process ir dārgs – elektrība, pūtēji. “Stradinsch teica. Dārga, degviela un algas ir augstas.”
Tā kā interese par slēpošanu Latvijā ir liela, trašu un trašu īpašnieki šogad sagaida labu gadu, un cenas, visticamāk, vairs necelsies. Turklāt šī ziema izskatās daudzsološa ar iespēju četrus labus slēpošanas mēnešus.
Lai gan Latvijā nav lielu kalnu, liela daļa iedzīvotāju ir aizrāvušies ar slēpošanu. Papildus daudziem diezgan īsiem nobraucieniem visā valstī ir daudzas lieliskas krosa takas. Daudzus no tiem varat atrast šajā sarakstā vietnelai gan arī parkos un mežos bieži parādās īslaicīgas neformālas takas.
