Jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz plašāk analizēt tos, kuri katru mēnesi izņem un iemaksā lielas naudas summas savos kontos. Tas ne vienmēr nozīmē negodīgu rīcību – piemēram, skaidru naudu norēķiniem izmanto daudzi mazie pakalpojumu sniedzēji.
Pērn no bankomātiem skaidrā naudā izņemti 4,6 miljardi eiro, bet bankomātos iemaksāts 2,1 miljards eiro. Kopējā skaidrās naudas apgrozība veidoja aptuveni 8 miljardus eiro. Pašlaik bezskaidras naudas norēķinu un skaidras naudas norēķinu attiecība ir 70 pret 30 par labu bezskaidras naudas norēķiniem.
Paredzams, ka, attīstoties tehnoloģijām, šī proporcija vēl vairāk palielināsies par labu bezskaidras naudas darījumiem, taču skaidras naudas maksājumi kā maksāšanas veids pilnībā neizzudīs, norāda Centrālā banka.
“Ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus, neaizmirsīsim, ka skaidra nauda ir maksāšanas līdzeklis, kas nav atkarīgs no elektroenerģijas piegādes vai interneta pieejamības. Jo tas ir vēl viens būtisks faktors, kas liek mums kā centrālajai bankai uzskatīt, ka ir mūsu pienākums saglabāt šo kritisko lomu.
“Esmu ieinteresēts veikt pēc iespējas vairāk bezskaidras naudas norēķinu, jo bezskaidras naudas tirdzniecība ir caurspīdīga,” sacīja ēnu ekonomikas apkarošanas valsts ministra vietniece Olga Bogdanova.
Nedaudz vairāk nekā pirms mēneša valdība pieņēma savu jaunāko ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, no kura viena no tās jomām būs skaidras naudas emisija. Piemēram, turpmāk būs aktīvāk jāanalizē potenciālie ēnu ekonomikas dalībnieki, kuri katru mēnesi izņem vai iemaksā lielas naudas summas bankomātos.
“Ja cilvēkam nav ienākumu un pēkšņi ienāk lielāka naudas summa, tas arī būs iemesls, lai šo personu izmeklētu padziļināti. Vai, piemēram, uzņēmums – juridiska persona – ja tā darbinieki saņem skaidru naudu par liela summa,” skaidroja Bogdanova. Ne tikai par izņemšanu, bet arī par noguldījumiem, nu, var arī meklēt un izpētīt.”
Tomēr daudzas komercbankas ir piesardzīgas pret jaunu ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas darījumiem.
“Manuprāt, labāk ir iet pa dabisko ceļu. Tehnoloģijas dara savu. Tehnoloģijas kļūst pieejamākas, vienkāršākas, un mēs tās izmantojam arvien vairāk,” sacīja uzņēmuma direktoru padomes loceklis Janis Brazovskis. Latvijas Finanšu asociācija.
Tāpat paredzēts, ka turpmāk algas tiks izmaksātas bezskaidras naudas veidā, un lielākajiem uzņēmumiem būs pienākums tirdzniecības vietās nodrošināt karšu termināli.
