Piekrītot globālajam cilvēktiesību sankciju režīmam, Eiropas Savienība (ES) varēs noteikt sankcijas tiem, kas ir atbildīgi par genocīdu, kara noziegumiem un nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, aģentūrai LETA pēc dalības Ārlietu padomes sēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkovis (JV). Uz Eiropas Savienību.
Viņš paskaidroja, ka, lai gan sankcijas līdz šim ir piemērotas kā politiska spiediena mehānisms pret atsevišķām valstīm, tā dēvētais “Eiropas Magņitska likums” ir ieviesis vēl vienu juridisku iespēju mērķēt uz konkrētām personām un amatpersonām visā pasaulē, ja ir pietiekami daudz pierādījumu, ka šīs personas ir izdarījušas vai ir atbildīgas. Par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Rinkoves sacīja, ka pirmo reizi kopš ASV prezidenta vēlēšanām Eiropas Savienības Ārlietu padomē ir bijušas ļoti nopietnas diskusijas par ES un ASV attiecībām, jauno administrāciju un stratēģiskajiem jautājumiem. Ministrs uzsvēra, ka ir daudzas jomas, kurās Eiropas Savienība vēlas plaši sadarboties ar Amerikas Savienotajām Valstīm – daudzpusēja diplomātija, cīņa pret Covid-19 un tirdzniecības aspektiem un kopēja nostāja pret Ķīnu un Krieviju, tostarp Irānas kodolprogrammas jautājums. Rinkoves norādīja, ka diskusija bija par to, kā nodibināt šos kontaktus, kas pārstāv viņa prioritātes no Eiropas Savienības viedokļa sadarbībā ar jauno ASV administrāciju.
Eiropas Savienības Ārlietu padome apsprieda arī Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju. Rinkoves sacīja, ka diskusijā visi saprot kaut ko tādu, kas šobrīd ir neatkarīgs, turklāt no ļoti plaša diapazona, sākot no drošības līdz ārpolitikai un aizsardzībai, kā arī lēmumu pieņemšanai, beidzot ar tirdzniecības, digitālās un klimata jautājumiem, kur Eiropas Savienībai klājas ļoti labi. Jo tas drīzāk bija kā prāta vētras.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ministri pārrunāja arī aktuālos jautājumus, kas saistīti ar cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā, situāciju attiecībā uz Venecuēlas Nacionālās asamblejas vēlēšanām 6.decembrī, politisko situāciju Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām un iespējamo Eiropas Savienības reakciju uz Turcijas rīcību austrumu austrumos. Vidusjūra.
Runājot par situāciju Baltkrievijā, ministrs uzsvēra, ka pēc iespējas ātrāk jāpieņem lēmums par to Baltkrievijas amatpersonu un uzņēmumu sankciju saraksta pievienošanu, kuri atbalsta Baltkrievijas režīmu, kurš sevi ir uzstādījis kā prezidentu Lukašenko, un vardarbību pret protestētājiem. Ārlietu ministri pārrunāja arī situāciju saistībā ar Nacionālās asamblejas vēlēšanām, kas Venecuēlā notika 6. decembrī bez atzīšanas. Šīs vēlēšanas notika nedemokrātiskā veidā, un rezultātā Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojās, ka rezultāti nav pieņemami.
