Riekstu cienītāji cer Latvijā ieviest vairāk riekstu / Raksts

Zemnieku saimniecība Bukmeķi atrodas skaistā, ainaviskā vietā ap Usmas ezeru, un to apsaimnieko Eduards Ostrobrods. Kad ģimene iegādājās īpašumu, kā dekoratīvie augi tika iestādīti tikai divi valrieksti. Tagad tie ir brīnišķīgi koki, no kuriem var paņemt pirmo ražu.

“Gribu Latvijā vairāk riekstu. Stādus gribu pārdot, un ir plāns pēc diviem gadiem sākt ražas pārdošanu šeit,” nākotnes plānus ieskicēja saimnieks.

“Ir cilvēki, kuri paši negrib darīt, bet grib zemnieku, tad varam sazināties – apstrādāt zemi, stādīt, laistīt un palīdzēt, piemēram, ar uzmērīšanu reizi mēnesī, bet cilvēks jau ir koku stādījumu sagatavoju piecu gadu laikā.

Šobrīd viņa saimniecībā valriekstus audzē vairāk nekā 5 hektāru platībā un pakāpeniski var palielināties līdz 10 hektāriem. Viņš uzskata, ka zemnieku saimniecības Latvijā varētu kļūt par lauku zemju īpašnieku pensijas kapitālu.

“Tāpat kā ar bērniem, jums ir intensīvi jāstrādā ar viņiem pirmos divus vai trīs gadus, un pēc tam viņi izaug,” sacīja Edvards.

Viņš teica, ka liels koks var saražot 40 kilogramus riekstu gadā. Valriekstu tirgus cena ir aptuveni 7 eiro par kilogramu.

“Pieņemsim, vairumtirdzniecības cena ir 5 eiro par kilogramu. Tad, ja jums ir 100 koki, pārdošanas apjoms jau var būt aptuveni 20 000 eiro. Mīnus izdevumi – apmēram puse, jo ir jālaista un jāapstrādā. Peļņa tad kļūst 10 000 eiro. par hektāru.” „Kam būs sava zeme, tā būs otrā pensija,” sacīja Edvards.

Pēc zemnieka domām, Latvijā audzētie valrieksti būs īpaši labi, garšīgi un barojoši, jo spēj pārziemot un dot augļus. Ņem mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotas šķirnes, piemēram, no Moldovas.

“Moldovā ir ļoti progresīva zinātniskā darbība. Viņi daudz vairojas (..) un tas paplašina redzesloku. Visu nevar atvest, jo Moldova nav Eiropas Savienībā, bet ir Eiropas Savienībā reģistrēta ražošana. Savienība.” “Arodbiedrība sniedz liecības,” paskaidroja Edvards.

Tas, ka valrieksti aug Latvijas apstākļos, zināms jau no fermu laikiem, stāstīja Edvards. Kokus iestādīja arī kaimiņiene Dženisa:

“Šobrīd tiek stādīti 30 stādi. Redzēsim, kā augs augs, daži labi, citi ne tik labi. Jāskatās, kuras šķirnes ir piemērotākās Latvijai, un jāmācās. Bija viena pļava, kuras man nebija. tiešām apciemoju, ka vajadzēja ko citu, es domāju, kāpēc gan nestādīt “Rieksts, es nezinu, es neesmu tik optimistisks kā Edvards, kurš plāno nākotni. Es arī saviem draugiem saku, ka tas ir hobijs un maģija. Paskatīsimies kā tas būs pēc pieciem gadiem.”

Pastāstiet mums par kļūdu