VK secināja, ka pieaugušo izglītība Latvijā šobrīd netiek organizēta tā, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu izmantoti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenoto projektu resursi.
VK norādīja, ka būtu būtiski jāpalielina zemi izglītotu pieaugušo līdzdalība mācībās. 2022. gadā vairāk nekā 294 000 cilvēku vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija zems izglītības līmenis. Bet no gandrīz 100 000 cilvēku, kas 2019.-2022.gadā iestājās NVA un VIAA projektu apmācībās, tikai 28% bija zemas izglītības. Turklāt pieejamajā 164,3 miljonu eiro finansējumā līdz šī gada beigām var piedalīties tikai aptuveni 192 tūkstoši cilvēku, kas ir krietni zem reālajām vajadzībām, un līdz ar to finansējums primāri jāizmanto svarīgākajām mērķa grupām, VK. teica.
Neraugoties uz lielo bezdarba riskam pakļauto cilvēku skaitu, valsts mērķis pieaugušo izglītībai ir noteikts ļoti plaši: apmācību dalībnieku skaits noteiktā laika posmā, savukārt īpaši līdzdalības rādītāji būtiskām mērķa grupām nav noteikti.
Revidenti arī atzīmēja, ka apmācībai jābūt vērstai uz darba tirgus vajadzību apmierināšanu. Kopumā vismaz 44% cilvēku, kuri apguvuši apmācības laikā no 2019. gada līdz 2022. gada vidum, NVA un VIAA projektos neietekmēja nodarbinātību, liecina auditoru aprēķini.
VK atzīmēja, ka būtiski, lai darba tirgus vajadzībām atbilstošas izglītības programmas nepaliktu “uz papīra”, bet tiktu reāli īstenotas, norādot, ka liela daļa no tām agrāk faktiski netika īstenotas. Neraugoties uz gaidāmo pieprasījumu pēc attiecīgajās nozarēs strādājošajiem, neviena izglītības iestāde nepieteicās tos nodrošināt vai arī tai nebija adekvātas atbildes.
“Akreditētu izglītības programmu efektīvai īstenošanai izglītības iestādes un apmācību dalībnieki būtu jāizvēlas vienā iestādē. Tas novērstu funkciju dublēšanos, kā arī ļautu elastīgāk komplektēt mācību grupas, īpaši izglītības programmās, kas nav īpaši pieprasītas. , Kā norādīja Āboliņš.
VK atzīmēja, ka jāuzlabo arī pieaugušo izglītības plānošana. Nozares, kurās trūkst zinošu un kvalificētu darbinieku, kuriem tie būs nepieciešami nākotnē, būtībā ļauj definēt darba tirgus gaidas, par kuru attīstību ir atbildīga Ekonomikas ministrija (EM) un Labklājības ministrijas NVA. (LM). Šobrīd attīstības tirgu izstrādātās ilgtermiņa un vidēja termiņa darba tirgus prognozes nav pietiekami detalizētas, un pēc to sagatavošanas nav pietiekamas diskusijas ar nozares ekspertiem. Līdz ar to gan NVA, gan VIAA iegulda ievērojamus resursus konkrētu profesiju apzināšanā, kurām nepieciešama apmācība.
Turklāt ne ilgtermiņa, ne vidēja termiņa darba tirgus prognozēs, ne NVA un VIAA izstrādātajos izglītības programmu sarakstos nav iekļauts reģionālais sadalījums, piemēram, vai un kādas darba tirgus tendences un apmācības vajadzības pastāv ekonomiski atšķirīgos reģionos šāds virziens? Tādas kā Rīga, Pierīga vai Latgale.
Ņemot vērā šo jautājumu starpinstitucionālo raksturu, Valsts kontrole aicināja 2023.gadā izveidoto Ministru padomi un Cilvēkkapitāla attīstības padomi piedalīties pārskatā konstatēto problēmu risināšanā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
