Raimonds Vijonis: Konkurētspējīga ekonomika ir Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā prioritāte

Galerija

Piektdien, 18. janvārī, atklājot Baltijas Asamblejas un Ziemeļu padomes ikgadējo samitu, Baltijas Asamblejas prezidents Raimonds Vijonis sacīja: “Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā šī gada prioritātes ir, no vienas puses, Baltijas reģiona ekonomiku konkurētspējīga un inovatīva attīstība, īstenojot Kopējo Baltijas politiku ārējās ekonomikas un investīciju jomā, un, no otras puses, ES attīstības sadarbība.

“Lai attīstītu konkurētspējīgu ekonomiku, nepieciešams īstenot kopīgus projektus infrastruktūras, transporta, atjaunojamo energoresursu, zinātnes, pētniecības un inovāciju jomās,” uzsvēra Vijones, piebilstot, ka jāturpina darbs pie kopīgiem veselības aprūpes un kūrorta nozares projektiem. .

Latvija savas prezidentūras laikā Baltijas Asamblejā pievērsīsies arī kopīgai Baltijas valstu ekonomisko interešu pārstāvēšanai starptautiskajos tirgos. Aleksandrijas bibliotēkas vadītājs uzsvēra, ka pašreizējā Baltijas valstu finansiālā un ekonomiskā situācija ar ļoti mazajām ekonomikām liek domāt par aktīvu politiku ārējās tirdzniecības jomā. “Plānojam turpināt trīs reģionu deputātu pagājušajā gadā aizsāktās iniciatīvas, lai izveidotu inovatīvu, daudzpusēju pārrobežu mehānismu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā,” sacīja Figonesa.

Samita dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas un Ziemeļvalstu viedokļi ir līdzīgi un ka šis samits ir laba platforma sadarbības veicināšanai. Diskusijās par BA un Ziemeļu padomes sadarbības prioritātēm tika uzsvērta nepieciešamība pastiprināt spiedienu uz Baltijas jūras reģiona interesēm ES un apvienot resursus, lai stimulētu Baltijas jūras reģiona attīstību. Visā reģionā, koncentrējoties uz projektiem, kas saistīti ar inovācijām, atjaunojamiem enerģijas avotiem, vidi un Baltijas jūras aizsardzību. Dalībnieki uzsvēra ciešās attiecības starp finanšu tirgiem reģionā un nepieciešamību kopīgi apkarot ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību, uzlabojot informācijas apmaiņu.

Pārrunājot Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību Eiropas Savienībā, samita dalībnieki norādīja, ka šo valstu ekonomiskajai attīstībai vitāli nepieciešama saskaņota un, iespējams, vienlaicīga ES direktīvu ieviešana, lai vienādi nosacījumi varētu tikt piemēroti visām Eiropas Savienības valstīm. novads.

BA vadītājs arī atzīmēja, ka Baltijas valstis, cenšoties atjaunot savu neatkarību un iekļauties starptautiskajās organizācijās, ir saņēmušas ievērojamu atbalstu no Ziemeļvalstu kaimiņiem. “Tagad ir jēga līdzīgu atbalstu sniegt Baltkrievijai demokrātiskas valsts un sabiedrības attīstībai. Lai nodrošinātu stabilitāti reģionā, ir svarīgi uzturēt labas attiecības un sadarbību ar ES kaimiņiem austrumos. ES vēlas redzēt moderna, demokrātiska Baltkrievija – valsts, kurai ir kopīgas Eiropas vērtības, piemēram, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums,” viņš sacīja, piebilstot, ka uzmanība jāpievērš arī notikumu attīstībai citās Austrumeiropas valstīs – Ukrainā, Moldovā, Azerbaidžānā. Ziemeļu padomes prezidente Marita Nybaka arī norādīja, ka eiropeizācijas procesam ir jāsniedzas ārpus Eiropas Savienības robežām, un pauda pārliecību, ka arī tādas starptautiskās organizācijas kā NATO ir ieinteresētas demokrātijas iedibināšanā Austrumeiropas valstīs.

Saimas preses dienests