Cienījamie latvieši un latviešu draugi,
Mēs esam lepni, ka dzīvojam demokrātiskā un brīvā valstī. Tā ir liela vērtība, iespēja un atbildība veidot, attīstīt un aizsargāt Latvijas valsti. Mūsu Latvija ir viens un vienlaikus īpašums visiem. Tas nav viendabīgs. Tie mēdz būt pretrunīgi un mainīgi, un dažreiz tos ietekmē ārēji apstākļi.
Savas prezidentūras laikā aizstāvēšu modernu un stipru Latviju, tiesisku un taisnīgu Latviju, par tautas labklājību, par iekļaujošu un cieņpilnu sabiedrību. Un mēs visi varam to panākt, strādājot kopā.
Dāmas un kungi,
Latvija ir suverēna, brīva un demokrātiska valsts. Bet tam jābūt likumīgam un godīgam pret visiem. Katram Latvijas cilvēkam un pilsonim jājūtas piederīgam, ka viņam ir tiesiskā aizsardzība un drošība.
Valstij jābūt gan tiesiskai, gan taisnīgai, turklāt ne tikai abstrakti, bet arī konkrētās situācijās. Valsts nevar rīkoties tikai ar spēku vai juridisku formalitāti. Ikvienam ierēdnim ir jāmaina sava tiesiskā nostāja vai apziņa – jābeidz apsēsties ar procesu, instrukcijām un rindkopām un jākoncentrējas uz rezultātu un jāatbalsta līdzcilvēki.
Korupcijas, noziedzības un karteļu apkarošanai ir jābūt valsts prioritātei. Tajā pašā laikā mums ir jāsaprot, kāpēc viena pēc otras skaļi kriminālprocesi, kas kļūst tik skaļi, neizdodas un kāpēc viens pēc otra nolēmums rada vairāk jautājumu, nekā sniedz atbilžu. Spēcīgas un neatkarīgas tiesu varas pastāvēšana, kas darbojas godprātīgi un skaidro savus lēmumus, un likums tiek piemērots profesionāli un efektīvi, ir būtiski faktori demokrātijas pamatu stiprināšanai valstī. Arī tiesu lēmumu izpildei jebkurā līmenī – no Saeimas līdz pašvaldībai – vajadzētu būt normālai, neatkarīgi no mūsu personīgajiem viedokļiem.
Vārda un informācijas brīvība ir demokrātijas pamats. Īpaši svarīgi to uzsvērt tagad, kad mēs cīnāmies ar Krievijas propagandu un naida runu. Mūsu vienības interesēs ir aizstāvēt redakcionāli neatkarīgus sabiedriskos un privātos medijus, tādējādi palīdzot cīnīties pret dezinformāciju un viltus ziņām.
Latvijā ikviena cilvēka tiesības ir jārespektē un jāaizsargā saskaņā ar augstākajām cilvēktiesību vērtībām un standartiem. Esmu gatavs cieši sadarboties ar likumdošanas, izpildvaru un tiesu varu, lai sasniegtu šos mērķus.
Godājamie Saeimas deputāti!
Krievijas karš un genocīds Ukrainā ir radījis jaunu skarbu realitāti. Pasauli, Eiropu un mūsu reģionu apdraud imperiālistiskā Krievija un Lukašenko režīms. Mūsu valsts ārpolitikā nav laika un nebūs laika kļūdīties. Mums būs jārīkojas ātri, izlēmīgi un gudri.
Latvijas ārpolitika un drošības politika paliks nemainīga – Latvija aizstāvēs spēcīgu un efektīvu NATO, Eiropas Savienību, starptautisko kārtību, kas balstīta uz tiesiskumu un ciešu sadarbību ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem.
Mēs turpināsim atbalstīt varonīgo ukraiņu tautu tās cīņā par brīvību līdz Ukrainas galīgajai uzvarai. Mēs turpināsim cīnīties pret Krievijas imperiālismu un tā ļaunās pasaules ideoloģiju. Šodien vēlos vēlreiz pateikties visiem Latvijas patriotiem, kuri nesavtīgi un nenogurstoši palīdz Ukrainai. Tādā veidā jūs arī stiprināt mūsu valsti.
Valsts iekšējā drošība ir tikpat svarīga kā tās ārējā drošība. Mums ir jāatsakās no ārējās un iekšējās drošības dalījuma un jāsaprot, ka nacionālā drošība ir nedalāma. Tikai spēcīgi nacionālie bruņotie spēki, valsts un pašvaldību policija, robežsardze un civilās aizsardzības sistēma ar valstij lojāliem profesionāļiem nodrošinās valsts noturību. Vēlos pateikties mūsu karavīriem, zemessargiem, policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem par nesavtīgo un profesionālo dienestu ļoti grūtos apstākļos. Jūsu ikdienas darbs ir tas, kas padara mūsu valsti stipru un drošu.
Māja un valdība ir spērusi nozīmīgu soli, palielinot finansējumu valsts aizsardzībai un piešķirot resursus iekšlietu sistēmai, un mēs saprotam, ka šis darbs ir jāturpina. Mēs zinām pamatuzdevumus, kas steidzami jāveic: kvalitatīva valsts aizsardzības dienesta attīstība, infrastruktūras izveide mūsu NATO sabiedroto uzņemšanai un valsts austrumu robežu veidošana. Tajā pašā laikā ir būtiski, lai katrs eiro tiktu ieguldīts efektīvi. Birokrātija, bezdarbība, izšķērdība un korupcija valsts drošības jomā, īpaši jauktā kara apstākļos, ir līdzvērtīga valsts nodevībai. Mums pret to jāizturas ar vislielāko neiecietību.
Kā bruņoto spēku virspavēlnieks un Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs esmu gatavs cieši sadarboties ar parlamentu un valdību, lai stiprinātu mūsu valsts drošību.
Dāmas un kungi,
Mūsu ekonomikas konkurētspēja un mūsu iedzīvotāju labklājība ir ar valsts nākotni un drošību saistīts jautājums.
Mēs jau sen esam uzstādījuši pareizas diagnozes, taču tā bija ārstēšana, kas neizdevās. Mums ir jāsanāk kopā un jāstrādā kopā, nevis vienam pret otru. Mūsu lielākā problēma ir demogrāfija. Ar pabalstiem vien nepietiek, lai veicinātu dzimstību. Mums ir jāiegulda kvalitatīvā izglītībā, veselības aprūpē un pieejamā mājoklī ģimenēm. Un tas viss nav jādara izolēti, bet gan kā pakete. Mēs to visu zinām, esam prasmīgi rakstīt plānus, stratēģijas un vīzijas. Bet kādā brīdī šie plāni arī jāīsteno.
Latvijas konkurētspēja ir atkarīga no jaunu un vērienīgu iespēju radīšanas uz eksportu orientētiem uzņēmumiem Latvijā, īpaši nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Mūsu konkurētspēja ir tieši atkarīga arī no valsts snieguma uzņēmējdarbībā, zinātnē, izglītībā un inovācijās. Tas ir vienīgais veids, kā nostiprināt mūsu pozīcijas kā plaukstošai, spēcīgai un modernai valstij, kas aktīvi piedalās starptautiskajā politikā.
Mums ir jāveido skaidra enerģētikas politika – attīstīt uzņēmējdarbību un sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Uzņēmējiem ir jāzina atklāta un tieša enerģētikas stratēģija – kur un kā valsts saskata investīciju iespējas, kādi ir energoresursi un cik šī enerģija maksās.
Mums ir jāstrādā pie tādas infrastruktūras pieejamības, kas nodrošina ātru mobilitāti, viedās tehnoloģijas un inovatīvus un rentablus risinājumus.
Visbeidzot, nevienlīdzība ir liela problēma gan sociālajā, gan reģionālās attīstības ziņā. Sociālā plaisa mūsu sabiedrībā ir pārāk liela. Pieņemot lēmumus, atcerēsimies, kā tie ietekmēs katru indivīdu un kā jūs arī palīdzēsiet pārvarēt šo plaisu.
Mums ir jāpanāk attīstība visā valstī, kas samazina reģionālās atšķirības. Tas ietver ieguldījumus un lauku apvidu attīstības stimulēšanu, infrastruktūras, darba iespēju un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanu.
Valsts prezidentam nav tiešas izpildvaras, taču esmu gatavs veicināt dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un biznesa struktūrām, strādāt ar investoriem un stiprināt mūsu valsts eksportspēju. Tas viss ir jādara sadarbībā ar vietējām varas iestādēm un NVO.
Jauns,
Es vēlos jūs īpaši aicināt. No šīs tribīnes aicinu nebaidīties sapņot un reizēm izlauzt stikla griestus. Jūsu šodienas sapņi ir Latvijas nākotne.
Daudziem no jums vecāki un vecvecāki ielika ceļu un pamatu jūsu turpmākajai dzīvei. Latvija ir viņu mājas. Pateicoties viņu atbalstam, jūs esat tie, kas veidos mūsu valsti nākotnē. Protams, pasaulē ir daudz iespēju, un mums tās ir jāizmanto. It īpaši, ja esat jauns. Ir nepieņemami, ka jaunieši pamet savu valsti, jo darba tirgus prasa runāt krieviski. Ir nepieņemami, ka jaunieši izvēlas citas valstis, jo dažādu iemeslu dēļ viņi nejūtas sadzirdēti un atbalstīti Latvijā. Mūsu kā politiķu pienākums ir padarīt Latviju par savām mājām. Ceru, ka varam sarunāties un jūsu idejas un ieguldījums kļūs par pamatu Latvijas nākotnei!
Mīļie Latvijas iedzīvotāji,
Pirms vairāk nekā 200 gadiem Rūjienas mācītājs Gustavs Bergmanis teica, ka Latvija nav skumju ieleja – Latvija ir paradīzes dārzs. Šos vārdus no šīs tribīnes pirms 24 gadiem citēja Valsts prezidente Vaira Faja-Freiberga.
Tā ir katras paaudzes atbildība. Šis ir laiks strādāt, lai mūsu bērni un bērni vēlētos dzīvot šajā dārzā.
Vēlos vēlreiz pateikties Saeimai par izrādīto uzticību, ievēlot mani par Latvijas Republikas prezidentu. Vēlos izmantot iespēju un pateikt lielu paldies prezidentam Ērglam Levitam par viņa darbu mūsu valsts labā. Vēlos pateikties arī daudzajiem Latvijas iedzīvotājiem, ārvalstu vadītājiem un diplomātiskajiem pārstāvjiem par apsveikumiem un laba vēlējumiem.
Mēs visi – gan deputātu palātas deputāti, gan ministri, gan Valsts prezidents – esam šeit, lai kopīgi strādātu Latvijas labā. Atradīsim kopsaucēju, godīgi pārrunājot problēmas un meklējot risinājumus, taču nevairīsimies no atklātas viedokļu apmaiņas. Latvija ir mūsu atbildība un pienākums. Laikā, kad esam izsmelti un pesimisma pārņemti, atcerēsimies latviešu tautas un mūsu senču paveikto. Vēlos pateikties saviem priekšgājējiem šajā amatā, valstsvīriem un sievietēm, par paveikto!
Latvija šajās dienās ir daudz gaišāka un skaistāka. 150. jubilejas Dziesmu un deju svētki nav tikai lielisks mūzikas un deju pasākums. Tas ir atgādinājums mums par tām paaudzēm, tiem daudzajiem latviešu vīriešiem un sievietēm, jaunlatviešiem, kuri caur dziesmām uzsāka pašapziņas, atmodas un valstiskuma ceļu.
Dziesmu un deju svētku tradīcija ir iedvesmas avots arī šodien Latvijā. Šī tradīcija ir labs pamudinājums paskatīties tālāk par ikdienas steigu, atmest nebūtisko un pāri visam saskatīt svarīgo – mūsu valsts pastāvēšanas jēgu.
Latviešu cilvēki ir mūsu valsts jēga un bagātība. Tie ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlas dzīvot, strādāt un attīstīties brīvā, demokrātiskā un drošā valstī. Mūsu cilvēki neatkarīgi no viņu tautības, reliģiskās vai politiskās pārliecības ir Latvijas valsts galvenā vērtība. Un tie nav skaļi vai nožēlojami vārdi. Tie ir cilvēki, kas dzīvo un apvienojas ap latviešu tautas ideju. Viņi ciena un ievēro konstitūciju. Tie visi ir cilvēki, kuri runā un ciena valsts valodu – latviešu. Pāri visam viņi mīl un lepojas ar savu valsti, Latvijas tautu.
Lai mēs savā ikdienā būtu tikpat vienoti, saliedēti un gaiši kā šodien! Tikai kopā mēs varam veidot stipru, modernu, taisnīgu un drošu Latviju!
Dievs svētī Latviju!
