Ministrija vasaras sākumā prezentēja savu piedāvājumu skolu tīkla pārkārtošanai ierastajā kārtībā, kas izraisīja konfrontācijas. Departamenta amatpersonas tagad saka, ka departaments turpinās sarunas ar pašvaldībām, taču izmaiņas vairs netiks plānotas vai publicētas. Plāns attieksies uz laika posmu no 2024. līdz 2028. gadam.
Pēc ministrijas domām, karte nav jāpublicē, jo galīgo lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizāciju pieņems pašvaldības.
Taču Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prezidente Inga Vanaja uzskata, ka visaptveroša skolu tīkla karte, vienalga, kā attēls vai saraksts, ir ļoti svarīga, lai būtu skaidrība par izglītības iestāžu pieejamību. . Kur un kur skolēni dosies, ja skola tiks slēgta vai “uzlabota”.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundura piekrita, ka gadījumā, ja valdība nākamnedēļ atbalstīs ministrijas ziņojumu par skolu tīklu, tā nesniegs atbildes vecākiem, skolēniem un skolotājiem, vai tas skars viņu skolu. .
“Šajā brīfingā šobrīd nav sniegta atbilde par to, kā tas izskatīsies. Uzskatu, ka ministrijai ir godīgi jāinformē sabiedrība. Pēc sarunām ar pašvaldībām ir jāizveido karte, kā viss izskatīsies iekšlietu ministrijā. nākotne,” sacīja LPS pārstāvis.
Ministrija savukārt skaidroja, ka lēmumu pieņemšana un iedzīvotāju informēšana par tiem būs pašvaldības pienākums. Ministrijas pārstāve Edīte Kanavina sacīja, ka pēc IZM aplēsēm ir “vismaz 60 izglītības iestādes, kurās būtu jāizvērtē, vai turpināt darbību vai nē. Taču jāskatās, kā mēs un pašvaldības varētu sadarboties, lai nodrošinātu finansējumu skolotāju algas šajā periodā.” Izglītības iestādes “.
Sagatavojot ziņojumu par skolu tīklu, IZM vērtēja arī skolēnu mācību rezultātus un skolēnu un skolotāju labklājību, secinot, ka testa rezultāti iezīmē atšķirības starp pilsētām un laukiem. IZM atzīmēja, ka vērojama līdzīga tendence – bērni no Rīgas vai citām pilsētām uzrāda augstākus rezultātus eksāmenos, savukārt bērni no laukiem zemāki.
Pēdējos gados ir vērojams skolēnu skaita pieaugums, taču tas ir īslaicīgi. Eurostat prognozē, ka 2025. gadā skolas vecuma bērnu (7-18) skaits atkal sāks samazināties, teikts IZM ziņojuma projektā. Ministrija norādīja, ka līdz 2040.gadam skolas vecuma bērnu skaits varētu samazināties par vairāk nekā 30%, un saskaņā ar demogrāfiskajām prognozēm nākotnē būs jāsamazina arī izglītības iestāžu skaits.
Foto: IZM
Vidējais skolēnu skaits uz vienu izglītības iestādi ir mazākais laukos (ņemot vērā visu veidu skolas, vidēji vienā izglītības iestādē ir 230 skolēni) un lielākais pilsētās (attiecīgi vidēji 726 skolēni vienā izglītības iestādē).
Vidēji mazākā slodze ir laukos strādājošajiem sākumskolas skolotājiem. Laukos un ļoti daudzās izglītības iestādēs vairāk nekā 50% skolotāju māca tikai kā sekundāru darbu, kas, pēc ministrijas domām, var negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti.
Dati liecina, ka vienlaikus nozarē vērojams būtisks darbaspēka trūkums, jo uz 2023.gada 8.jūniju pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs bija reģistrētas 417 skolotāju darbavietas, kas veido 2,3% no kopējā pedagogu skaita. Skolotāju slodzes.
Ministrija lēš, ka lielu risku šai nozarei rada arī pedagogu vidējais vecums. 2022./2023.mācību gada sākumā valsts izglītības iestādēs 8% skolotāju bija vecāki par 64 gadiem, 29% skolotāju bija vecumā no 55 līdz 64 gadiem, bet tikai 3% skolotāju bija jaunāki par 24 gadiem. .
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
