Ceturtdien, 8. aprīlī, Latvija Saeima apstiprināja grozījumus Latvijas Banku likumā. Ir ierosinātas izmaiņas centrālās bankas struktūrā un dažādu vadības struktūru pienākumos.
Parlaments šonedēļ paziņoja, ka grozījumi ir steidzami, un tos pārskatīja divos lasījumos.
Piedāvātās izmaiņas paredz grozīt Latvijas Bankas vadības modeli, lai nodrošinātu efektīvāku lēmumu pieņemšanu un informācijas apmaiņu iestādes iekšienē, kā paskaidrots anotācijā.
Latvijas Banka šobrīd izmanto divpakāpju vadības sistēmu: Latvijas Bankas valde lēmumus pieņem Centrālās bankas vārdā, un Latvijas Bankas valde veic vadības praktisko pusi, kā arī pavēles no valdes. Tajā pašā laikā dažas funkcijas tiek deleģētas Latvijas Bankas prezidentam.
Likuma likumam pievienotajā anotācijā Saeimas komisija paskaidroja, ka vienotas un daudzpakāpju vadības sistēmas ir izplatītas visā pasaulē.
Šādi modeļi pastāv arī eirozonā, ar skaidru viena līmeņa modeļa dominēšanu, īpaši Lietuvā, kas ir līdzīgs Latvijas ekonomikas un attīstības līmenim.
Ierosinātie grozījumi attiecas uz dažām izmaiņām Centrālās bankas vadības sastāvā, tostarp uz Latvijas Bankas direktoru padomes darbības izbeigšanu, to noteikumu atcelšanu, kas regulē Direktoru padomes sastāvu un darbību, kā arī kā arī valdes priekšsēdētāja atbildību.
Ierosināto izmaiņu rezultātā visi lēmumi, izņemot tos, par kuriem ir atbildīgs bankas prezidents, jādeleģē Latvijas Banku valdei.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu uzņēmuma direktors ir atbildīgs par darba organizācijas jautājumiem, ja vien organizācijas likumos nav noteikts citādi.
Latvijas Bankas valde ir atbildīga par darba regulēšanu normatīvo darbību līmenī, atzīmē Budžeta un finanšu komiteja.
Grozījumi arī paredz, ka Latvijas Bankas prezidents ir atbildīgs par iestādes administratīvajām lietām, kas ietver finanšu, cilvēku un citu resursu pārvaldību. Pārvaldnieks būs atbildīgs arī par bankas darbinieku pienākumu diktēšanu, darbinieku iecelšanu un atlaišanu no amata, kā arī bankas biznesa plāna un budžeta pieprasījumu izstrādes organizēšanu.
Ierosinātie grozījumi arī ierosina piešķirt Latvijas Bankas prezidentam tiesības deleģēt atsevišķu vadības procesa aspektu vadību valdes locekļiem vai departamentu vadītājiem.
Grozījumi arī ierosina mainīt struktūru, kas atbild par lēmumu pieņemšanu, kad runa ir par Latvijas bankas struktūru. Pašreizējā Latvijas Banku likuma pārskatīšana paredz, ka bankas struktūru diktē bankas prezidents, savukārt amatpersonas viņu amatā apstiprina valde. Tā vietā valde būs atbildīga par abām šīm funkcijām.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. jūnijā.
Pagājušajā gadā Latvijas Bankas prezidents Martics Kazāks sacīja, ka, stājoties amatā, viņš samazināja algas. Viņš arī sacīja, ka nevienam no centrālās bankas valdes locekļiem netiek nodrošināti privātie pārvadājumi. Turklāt viņš teica, ka centrālā banka samazināja darbinieku skaitu par 10% 2020. gadā no 479 līdz 426.
“Mēs aktīvi meklējam veidus, kā darīt lietas labāk un efektīvāk. Mans mērķis nav digitāli izveidot mazāko banku. Nē, mans mērķis ir izveidot reģionā spēcīgāko centrālo banku, kas visvairāk dod labumu cilvēkiem, ”viņš teica.
Iepriekš minētais efektivitātes jautājums ir viens no visiem Latvijas Bankas vadības modeļiem.
“2019. gada beigās mums bija seši Latvijas Bankas valdes locekļi un seši valdes locekļi. Tagad mēs samazinām valdes locekļu skaitu līdz sešiem un trim locekļiem. Sākot ar nākamo gadu, mums būs tikai seši valdes locekļi un valdes nebūs vispār. Tas nozīmē, ka Latvijas Bankas augstākā vadība tika samazināta uz pusi – no divpadsmit līdz sešiem. Padome pārņems padomes iepriekš veiktos uzdevumus. Biedri tiksies katru nedēļu vai pat biežāk, ja nepieciešams, sacīja Kazāks.
