Sestdien Latvijā notika vispārējās vēlēšanas Baltijas valstu pilsoņu nesaskaņās par Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Liela krievu etniskā minoritāte. Aptaujā tika prognozēts, ka lielāko balsu skaitu iegūs centriski labējie, taču tas, kurš veidos nākamo valdību, kara dēļ saskarsies ar milzīgām bažām par enerģētiku.
Kopīgā vēlētāju viedokļu aptauja pēc aiziešanas no vēlēšanu iecirkņiem prognozēja, ka vēlēšanās uzvarēs premjerministra Krišjāņa Kārena vadītā centriski labējā partija Jaunā Vienotība, saņemot 22,5% balsu. Aptauju veica Rīgas Stradiņa universitāte, SKDSA pētniecības centrs. Ziņu aģentūra LETA, Latvijas Televīzija un Latvijas Radio.
Aptaujā arī tika prognozēts, ka otrajā vietā ar 11,5% balsu ierindosies jaunā centriskā partija, kas atbalsta zaļo attīstību – Apvienotais saraksts, bet trešajā vietā ar 10,9% atbalstu – Zaļā partija un opozīcijā esošā Zemnieku savienība. Paredzams, ka tikai astoņas partijas spēs pārvarēt 5% barjeru un nodrošināt pārstāvniecību 100 vietu Saimas likumdošanas padomē.
Par vairāk nekā 1800 kandidātiem vēlēšanās sacentās 19 partijas. Paredzams, ka oficiālie rezultāti tiks publiskoti svētdienas rītā.
Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka sākotnējā vēlētāju aktivitāte sasniedza 59%, kas ir pieaugums no 54,5% 2018. gada vēlēšanās.
Kārenss, kurš kļuva par Latvijas premjerministru 2019.gada janvārī, šobrīd vada četru partiju mazākuma koalīciju, kurā līdzās jaunajai vienībai ir centriski labējā Nacionālā apvienība, centriskā Attīstības partija/Par! un Konservatīvie.
57 gadus vecais ASV latviešu pilsonis Kārenss, kurš dzimis Vilmingtonā, Delavēras štatā, Latvijas medijiem sacīja, ka jaunās vienības uzvaras gadījumā būtu vieglāk turpināt darbu tajā pašā koalīcijas valdībā. Viņš noraidīja jebkādu sadarbību ar prokremliskajām partijām.
Paredzams, ka atbalsts partijām, kas apkalpo Latvijas etnisko krievu minoritāti, kas veido vairāk nekā 25% no 1,9 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, būs jaukts. Viņiem ir daži lojāli vēlētāji Atmest tos Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī.
Šīs vēlēšanas, visticamāk, būs nāves signāls opozīcijā esošajai Saskaņas partijai, kuras popularitāte ir nepārtraukti kritusies. Maskavai draudzīgā partija tradicionāli kalpojusi par lietussargu lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju, tostarp baltkrieviem un ukraiņiem. 2018. gada vēlēšanās Saskaņa saņēma gandrīz 20% balsu, kas ir visvairāk no jebkuras atsevišķas partijas, taču citas partijas to izslēdza no iekļūšanas valdībā.
Tomēr Saskaņas tiešā un dedzīgā pretestība Krievijas iebrukumam Ukrainā pamudināja to atteikties no daudziem vēlētājiem, kuri joprojām atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tie, kas iebilst pret karuVienlaikus tai bija tendence virzīties uz galvenajām partijām Latvijā, kuras nosodīja iebrukumu.
Nesen veiktā Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas LSM aptauja liecina, ka Harmoni ar 5,1% atbalstu nokrīt uz piekto vietu.
“Manuprāt, krievu iedzīvotāju daļa ir ļoti sašķelta,” ziņu aģentūrai Associated Press sacīja Latvijas ziņu žurnāla IR apskatnieks Pauļus Raudesips. “Nevarētu teikt, ka tas ir vienots par kaut ko. Daļa ir Putinam labvēlīga. Taču mēs esam redzējuši, ka karš kopumā ir mainījis attieksmi. Un tas notika ļoti ātri.”
Sestdien ziņots par garām rindām pie vēlēšanu iecirkņiem vairākās vietās, tostarp galvaspilsētā Rīgā. Daudzi vēlētāji teica, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmēja viņu attieksmi.
“Cilvēki ir kļuvuši aktīvāki, un, kā redzat, gaidīšanas saraksts jau ir izveidots. Mēs ceram, ka daži prokrieviskie atbalstītāji tagad ir vērsušies pie Eiropas partijām,” sacīja IT inženieris Ratiuss Šēvels (38) vēlēšanu iecirknī. Rīgas rajons.
43 gadus vecā juriste Jeļena Dadukina sacīja, ka nav pārliecināta, vai labā vēlētāju aktivitāte ir “kara dēļ vai arī cilvēki vēlas lielāku atbildību kandidātu izvēlē, jo viņi ietekmē mūsu iekšpolitiku”.
Kopš februārī sākās Krievijas karš pret Ukrainu, Latvijas amatpersonas liegušas krieviem ieceļot valstī ar tūristu vīzām un demontējušas ievērojamo padomju pieminekli Rīgā.
Šonedēļ Latvijas valdība atsevišķos pierobežas rajonos kā piesardzības līdzekli izsludināja ārkārtas stāvokli pēc Krievijas daļējās militārās mobilizācijas. Tāpat kā Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, arī Latvija atsakās piešķirt politisko patvērumu Krievijas militārajiem rezervistiem, kuri bēg no obligātā iesaukšanas.
Latvija, kas Eiropas Savienībā un NATO iestājās 2004.gadā, nākamgad pēc vairāk nekā 15 gadu pārtraukuma plāno atjaunot militāro iesaukšanu.
___
AP video žurnālists Edvards Kuleks piedalījās no Rīgas, Latvijas
___
Sekojiet līdzi AP reportāžām par karu Ukrainā https://apnews.com/hub/russia-ukraine
