Ubriel direktoru padomes priekšsēdētājs Rauls Tomsalo ERR sacīja, ka ar Krieviju saistīto sankciju dēļ dzelzceļa kravu apjomi Igaunijā ir samazinājušies par vairāk nekā 60 procentiem.
“2013.gadā pārvadājām vidēji 1 200 000 tonnu mēnesī. Šā gada pirmajā pusē un īpaši jūnijā bija vērojams būtisks kravu pārvadājumu kritums, kas šobrīd ir 500 000 tonnu mēnesī,” sacīja Tomsalu.
Tā rezultātā tika apturēts liels skaits tukšu vagonu un lokomotīvju.
Tagad Ubriel meklē Ķīnas un Vidusāzijas valstis, piemēram, Kazahstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, lai transportētu tās ražotās preces.
“Kazahstāna, iespējams, ir potenciālākā valsts, un ir jēga tās pārvadāt pa Baltijas koridoru un caur Somiju,” atzīmēja priekšsēdētājs.
Akmeņogles var ievest no Kazahstānas, taču Igaunija savās uzlādes stacijās vairs nevar saņemt tās lielos daudzumos. Turklāt Krievija jebkurā brīdī varēja izlemt nelaist uz sliedēm vagonus, kas ved uz Igauniju.
“Tam ir piemērs. Pirms dažiem mēnešiem Latvija vēl veda lielu daudzumu ogļu no Kazahstānas, taču tas pēkšņi apstājās brīdī, kad Krievija nolēma to apturēt,” sacīja Tomsalo. “Tas neliedz Kazahstānai eksportēt ogles, taču tai būs jāatrod jauni tirdzniecības koridori sadarbībā ar Krieviju,” viņš piebilda.
Loģistikas eksperts Raivo Vare sniedza līdzīgu piemēru no Ķīnas. Nenosaucot uzņēmumu, viņš aprakstīja situāciju, kurā Krievijas iebildumu dēļ izgāzās priekšlikums par preču transportēšanu no Ķīnas uz Zviedriju caur Krieviju un Igauniju.
“Ķīnieši ir paziņojuši, ka ir gatavi darīt jebko, izņemot tiešus darījumus ar krieviem,” sacīja Farijs. “Krievi kārtējo reizi uzstādīja šķēršļus ceļā un uzstāja, lai materiāli tiktu novirzīti citur, lai preces netiktu cauri mūsu virzienam.”
Turklāt izejmateriālu nosūtīšana no Ķīnas nav tik rentabla kā to piegāde no Vidusāzijas. Tas nozīmē, ka nav daudz preču, ko var pārvadāt no Ķīnas, un, tā kā nav arī nekā, ko varētu atvest atpakaļ uz Ķīnu, tas apgrūtina veiksmīgu kuģniecības biznesu šajā maršrutā.
Tomsalo sacīja, ka gandrīz piektā daļa turpmāko tirdzniecības apjomu varētu nākt no austrumiem, un Igaunijai jāskatās uz ziemeļiem un dienvidiem, kā arī jāsadarbojas ar Latviju, Lietuvu un Somiju.
“Vai atbalstīt Ukrainu utt.,” viņš turpināja. “Lai gan neviens no tiem nav ātrs un vienkāršs risinājums, mēs tagad neko nevaram darīt; mums ir jāpieliek pūles.”
Dzelzceļa loģistikas operators AS Obrail, kura apgrozījums gada beigās bija 73 miljoni eiro, pēdējā gada laikā ir piedzīvojis 12 procentu pieaugumu. Grupas EBITDA palielinājās līdz 17,2 miljoniem eiro, pateicoties lielākam apjomam un uzlabotai darbības efektivitātei. Pēc aktīvu norakstīšanas ārkārtējo seku uzskaites 2021. gadā, gads tomēr noslēdzās ar zaudējumiem 5 miljonu eiro apmērā.
–
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nepalaidiet garām atjauninājumu!
