Nogurums un zemās algas rada risku Latvijas skolotājiem pamest darbu – Baltic News Network

Nākamo piecu gadu laikā aptuveni 46% aptaujāto skolotāju pārslodzes un nepietiekamas algas dēļ var pamest darbu skolās un citās izglītības iestādēs, liecina jaunākie Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku savienības (LIZDA) veiktās aptaujas dati.

41% aptaujāto skolotāju ir pārliecināti, ka arī turpmākos piecus gadus viņi turpinās strādāt savā darbā. 13,6% aptaujāto skolotāju vēl nebija jāizlemj.

Aptaujas dati liecina, ka pirms pieciem gadiem skolotāji uzskatīja, ka viņu dzīves kvalitāte ir 6,85 no 10. Pirms gada šis rādītājs bija samazinājies par 0,52 un bija 6,33. Skolotāji šobrīd uzskata, ka viņu dzīves kvalitāte ir 5,25.

Aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse skolotāju nesaņem atbilstošu atlīdzību par darbībām, kas saistītas ar viņu pienākumiem.

53,2% aptaujāto skolotāju teica, ka viņu darbs ar vecākiem ir neapmaksāts, 52,4% teica, ka viņiem netiek maksāts par sapulču organizēšanu, bet 51,6% skolotāju teica, ka viņiem nav samaksāts par sadarbību ar citiem skolotājiem, nodrošinot uz kompetenci balstītu saturu.

Aptauja rāda, ka skolotājiem netiek maksāti papildu pienākumi. Piemēram, 53,8% gadījumu netika saņemti maksājumi par dalību pašvaldības pasākumos, bet 53,1% gadījumu netika saņemti maksājumi par ekskursiju organizēšanu, bet 44,8% gadījumu – par palīdzību sacensību sagatavošanā, un 36,9% no gadījumiem. gadījumos par sporta pasākumu organizēšanu netiek saņemti maksājumi.

Aptaujā 93,5% respondentu piekrita apgalvojumam, ka uz kompetenci balstīta izglītības satura ieviešana prasa vairāk laika un resursu. 67,4% aptaujāto skolotāju piekrita, ka viņiem ir palielināta slodze, savukārt 18,2% aptaujāto skolotāju teica, ka būtu gatavi darīt vairāk darba.

Skolotāji aptaujā arī minēja, ka ir jāpārskata skolotāju algas: darba kvalitāte vispirms, slodze otrā, skolotāju izglītības līmenis trešais, ceturtais studentu skaits un piektā darba pieredze svarīguma skalā.

READ  Patēriņa cenu līmenis Latvijā norāda uz kritumu - Baltic News Network

Aptaujā tika identificēti 27,3% skolotāju, kas cieš no profesionālās izdegšanas, 19,1% – pārmērīgi strādājuši, 8% cieš no depresijas, 6,5% izjūt bezspēcības sajūtu un 3,9% saka, ka ir daudz paveikuši karjerā.

LIZDA prezidente Inga Vanaga atzīmēja, ka skolotāji bieži ziņo, ka ikdienas darbā piedzīvo pastāvīgu stresu un palielinātu stresu. Ļoti nedaudzi skolotāji ziņoja par sava darba pozitīvajiem aspektiem. Tāpēc viņa teica, ka ir tik svarīgi pārskatīt slodzes sadalījumu, jo laimīgs un veselīgs skolotājs nāk par labu studentiem un valsts ekonomikai.

Vanaga sacīja, ka skolotāja profesijas prestižs, kopējais apmierinātība ar darbu un algu apmērs turpina samazināties, bet darba apjoms turpina pieaugt.

Piemēram, pandēmijas COVID-19 dēļ skolotāju slodze Latvijā ir palielinājusies līdz 20 stundām, kamēr viņu algas joprojām ir nepietiekamas.

Vanaga uzsver, ka skolotājiem ir jānodrošina mēneša darba alga, kas nav mazāka par valsts sektorā izmaksāto mēnešalgu un reizinātu ar koeficientu 1,3. Ir svarīgi arī paaugstināt skolotāja profesijas atpazīstamību un uzlabot viņu dzīves kvalitāti.

Viena no galvenajām LIZDA prezidenta noteiktajām atbalsta jomām ir nodrošināt skolotājiem profesionālu izdegšanu ar uzraudzību un palīdzību.

Lai noteiktu skolotāju viedokli par slodzi, algām, prēmijām, darba kvalitāti un profesionālo izdegšanu, LIZDA nolēma organizēt anonīmu skolotāju aptauju. Rezultāti tiks izmantoti sarunās ar izglītības un zinātnes ministru par iespējamiem atlīdzības modeļiem. Augstskolu skolotāji netika intervēti.

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 1077 skolotāji.

Janvāra beigās Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa apsprieda iespēju palielināt pirmsskolas skolotāju algas līdz 870 eiro no 2021. gada 1. septembra un turpmāk.

Pašreizējie noteikumi nosaka, ka no 2021. gada 1. septembra skolotāju minimālā alga Latvijā ir 830 eiro. Stundas likme vispārējā izglītībā ir 6,91 EUR (pirmsskolas izglītībā – 5,18 EUR). Pēc Vanagas teiktā, plāns ir palielināt pirmsskolas skolotāju stundas likmi par 5% līdz 5,44 eiro, kas nozīmē zemākās algas līmeņa noteikšanu 870 eiro apmērā.

READ  Portugāle rīt uzņemsies Eiropas Savienības prezidentūru

Izglītības ministrijas pārstāve Līga Boseniši piebilst, ka ministrija turpina veikt aprēķinus par dažādiem algu paaugstināšanas scenārijiem. Ministrija apņemas drīz sniegt vairākus risinājumus.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top