NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien brīdināja Krieviju, ka jebkurš mēģinājums iebrukt Ukrainā radīs izmaksas, jo pieaug bažas par Krievijas militāro spēku palielināšanos pie tās bijušās padomju kaimiņvalsts robežas.
Pēc intensīvām kara spēlēm Krievijas rietumos šī gada sākumā Maskava pie savas kopējās robežas ir turējusi aptuveni 90 000 karavīru, Ukraina norāda. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas 41. armijas vienības palikušas pie Jeļņas, aptuveni 260 kilometrus (160 jūdzes) uz ziemeļiem no robežas.
Maskava noliedz, ka plāno iebrukumu, un atsakās sniegt sīkāku informāciju par karaspēka pārvietošanos tās teritorijā.
“Ja Krievija izmantos spēku pret Ukrainu, tam būs izmaksas, tam būs sekas,” Stoltenbergs sacīja pirms 30 valstu militārās organizācijas Latvijā ārlietu ministru sanāksmes, kas notiks no 30.novembra līdz decembrim. 1, kur Krievijas aktivitātes būs aktuālas dienaskārtībā. Viņš gan neteica, cik šīs izmaksas būtu.
“Šogad šī ir otrā reize, kad Krievija reģionā ir savākusi neparasti lielu spēku koncentrāciju,” žurnālistiem sacīja Stoltenbergs. Viņš sacīja, ka tajā ietilpst tanki, artilērija, bruņutehnikas vienības, bezpilota lidaparāti un elektroniskās kara sistēmas, kā arī kaujas gatavības spēki.
Šī militārā palielināšana ir nepamatota un nepamatota. “Tas vairo spriedzi un rada nepareizu aprēķinu risku,” sacīja Stoltenbergs. Viņš atzina, ka “nav pārliecības par Krievijas nodomiem”, taču sacīja, ka “šī ir valsts, kas jau iepriekš ir iebrukusi Ukrainā, militāra palielināšana”.
Krievija Ukrainai piederošo Krimas pussalu anektēja 2014.gadā pēc tam, kad masu protestu dēļ no varas tika gāzts Maskavai draudzīgās valsts vadītājs. Pēc dažām nedēļām Krievija atteicās no separātistu sacelšanās, kas izcēlās Ukrainas austrumos.
Ukraina un Rietumi apsūdzēja Krieviju sava karaspēka un ieroču nosūtīšanā nemiernieku atbalstam. Maskava to noliedza, sakot, ka krievi, kas pievienojās separātistiem, bija brīvprātīgie. Kaujās, kas izpostīja Ukrainas austrumu industriālo reģionu, kas pazīstams kā Donbass, gājuši bojā vairāk nekā 14 000 cilvēku.
2015. gadā noslēgtais miera līgums, par kuru vienojās Francija un Vācija, palīdzēja izbeigt liela mēroga cīņas, taču centieni panākt politisku izlīgumu cieta neveiksmi, un saspringtajā saziņas līnijā turpinājās sporādiskas sadursmes.
NATO nespēs sniegt Ukrainai nekādu būtisku militāru atbalstu laikā, lai panāktu pārmaiņas pret Krievijas spēkiem, tāpēc ekonomiskie pasākumi, piemēram, Rietumu sankcijas, visticamāk, tiks izmantoti, lai Maskavai radītu finansiālas izmaksas.
Vašingtonā Eiropas un Eirāzijas lietu amatpersona Kārena Danfrīda žurnālistiem sacīja, ka Krievijas armijas nostiprināšanās Ukrainas tuvumā izvērtēšana tiks apspriesta nākamnedēļ, kad ārlietu ministrs Entonijs Blinkens apmeklēs Latviju un pēc tam dosies vizītē uz Zviedriju. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas sanāksme. Tas nesniedza nekādas norādes, vai Blinkens ierosinās jaunus pasākumus ASV vai sabiedrotajiem.
“Visas iespējas ir pieejamas, un ir rīku komplekts, kas ietver pilnu iespēju klāstu,” sacīja Donfrīds. “Pašlaik mēs rūpīgi sekojam reģionam, apspriežoties ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, kā to izdarīt. atturēt Krievijas rīcību, un ideālā gadījumā mēs to vēlamies darīt tagad.” Mēs nevēlamies redzēt Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien apgalvoja, ka viņa valsts izlūkdienests atklājis Krievijas atbalstītā apvērsuma plānus Ukrainā nākamnedēļ, ko Krievijas valdība ir noliegusi.
Jautāts par iespējamo apvērsuma plānu, Donfrīds sacīja: “Mēs sazināmies ar Ukrainas valdību, lai apspriestu šo jautājumu tālāk, un strādājam, lai iegūtu papildu informāciju.”
___
Semjuels Petrikens Briselē un nacionālās drošības rakstnieks Roberts Bērnss Vašingtonā piedalījās šajā ziņojumā.
