NATO sūta papildspēkus, ASV liek karavīrus gatavībā, jo spriedze Ukrainā saasinās

MASKAVA/BRISELE (Reuters) – NATO pirmdien paziņoja, ka liek savus spēkus gatavībā un stiprina Austrumeiropu ar vairāk kuģu un kaujas lidmašīnu, ko Krievija sauca par Rietumu “histēriju”, reaģējot uz tās palielināšanos. Ukrainas robežas.

ASV Aizsardzības ministrija Vašingtonā paziņoja, ka aptuveni 8500 ASV karavīru atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā un gaida pavēles izvietoties reģionā Krievijas iebrukuma gadījumā Ukrainā.

Spriedze pieauga pēc tam, kad Krievija uz savas kaimiņvalsts robežas pulcēja aptuveni 100 000 karavīru.

Krievija noliedz iebrukuma plānošanu. Taču, aplenkusi Maskavu ar karaspēku no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem, Maskava tagad min Rietumu reakciju kā pierādījumu tam, ka Krievija ir agresijas mērķis, nevis ierosinātāja.

Prezidentam Džo Baidenam, kurš cenšas panākt transatlantisko vienotību, pirmdien no Baltā nama Situāciju telpas notika 80 minūšu gara videosaruna ar vairākiem Eiropas līderiem, lai apspriestu Ukrainas krīzi, paziņoja Baltais nams.

Atzinīgi vērtējot NATO dalībvalstu pēdējo dienu laikā izsludināto izvietošanu, ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš sacīja, ka NATO veiks “visus nepieciešamos pasākumus”.

“Mēs vienmēr reaģēsim uz jebkādu mūsu drošības vides pasliktināšanos, tostarp stiprinot mūsu kolektīvo aizsardzību,” teikts Stoltenberga paziņojumā.

Preses konferencē viņš sacīja, ka pastiprinātā klātbūtne NATO austrumu flangā varētu ietvert papildu kaujas grupu izvietošanu.

“Mēs arī skatāmies uz kaujas grupu klātbūtni… alianses dienvidaustrumos,” sacīja Stoltenbergs.

Līdz šim NATO daudznacionālajos bataljonos Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Polijā ir aptuveni 4000 karavīru, kurus atbalsta tanki, pretgaisa aizsardzība, kā arī izlūkošanas un novērošanas vienības.

ASV amatpersonas paziņoja, ka Pentagons izbeidz centienus noteikt konkrētas vienības, kuras varētu izvietot NATO austrumu flangā.

Viena amatpersona sacīja, ka varētu tikt izvietoti līdz 5000 karavīru, savukārt NATO diplomāts sacīja, ka Vašingtona apsver iespēju tuvāko nedēļu laikā pakāpeniski pārvietot dažus Rietumeiropā izvietotos spēkus uz Austrumeiropu.

NATO paziņoja, ka Dānija, Spānija, Francija un Nīderlande plāno vai apsver iespēju nosūtīt karaspēku, lidmašīnas vai kuģus uz Austrumeiropu. Ukraina robežojas ar četrām NATO valstīm: Poliju, Slovākiju, Ungāriju un Rumāniju.

Polijas amatpersona sacīja, ka Varšava noteiks robežu karavīru nosūtīšanai uz Ukrainu.

pieaugošā spriedze

Pieaugot spriedzei, Lielbritānija paziņoja, ka tā atsauks daļu sava personāla un viņu ģimenes no vēstniecības Ukrainā dienu pēc tam, kad ASV paziņoja, ka liek diplomātu ģimenes locekļiem doties prom. ASV diplomātiem ir atļauts brīvprātīgi izceļot.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apsūdzēja Rietumus “histērijā” un “meliem pilnas” informācijas izplatīšanā.

“Runājot par konkrētām darbībām, mēs redzam NATO paziņojumus par papildspēkiem un karaspēka un resursu izvešanu uz austrumu flangu. Tas viss noved pie tā, ka spriedze pieaug,” viņš teica.

“Tas nenotiek tāpēc, ka mēs, Krievija, darām, tas viss notiek NATO un ASV rīcības un informācijas dēļ, ko tās izplata.”

Pasaules akciju tirgi paslīdēja, jo Krievijas uzbrukuma izredzes apslāpēja pieprasījumu pēc riskantākiem aktīviem, piemēram, bitkoīnu, stiprinot dolāru un naftu. Rubļa kurss attiecībā pret dolāru sasniedza 14 mēnešu zemāko līmeni, un Krievijas akcijas un obligācijas kritās.

Krievija izmantoja savu militāro spēku, lai iesaistītu Rietumus diskusijās pēc tam, kad bija izvirzījusi prasības pārzīmēt Eiropas drošības karti. Viņa vēlas, lai NATO nekad neatļautu Ukrainu un neizvestu karaspēku un ieročus no bijušajām Austrumeiropas komunistiskajām valstīm, kurām tā pievienojās pēc aukstā kara.

Vašingtona norāda, ka šīs prasības nav sākums, taču tā ir gatava apspriest citas idejas par bruņojuma kontroli, raķešu izvietošanu un uzticības veidošanas pasākumiem.

Krievija šonedēļ gaida rakstisku ASV atbildi pēc tam, kad pagājušajā piektdienā notikušās sarunas – ceturtā kārta šomēnes – nedeva nekādu progresu.

Sāpīgi, vardarbīgi un asiņaini

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, jautāts, vai viņš domā, ka iebrukums ir nenovēršams, raidorganizācijām sacīja, ka izlūkdati šajā jautājumā ir “ļoti drūmi”, taču “šī noskaņa joprojām valda”.

Viņš atkārtoja Rietumu brīdinājumus, ka iebrukums Ukrainā Krievijai būtu “sāpīgs, vardarbīgs un asiņains akts”.

ASV un Eiropas Savienība, kuras ir nobažījušās par Krievijas nodomiem kopš Krimas sagrābšanas un separātistu atbalstīšanas, kas cīnās pret valdības spēkiem Ukrainas austrumos 2014.gadā, paziņoja Krievijai, ka tai draudēs bargas sankcijas, ja tā uzbruks atkārtoti.

Eiropas Savienības ārlietu ministri, tiekoties Briselē, brīdināja Krieviju, ka tai draudēs “nopietnas” sekas, taču bija domstarpības par to, cik grūti būs tikt galā ar Maskavu, un nekonkretizēja iespējamās sekas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ES prezidentam Šarlam Mišelam pa tālruni sacīja, ka Kijevai ir svarīgi izrādīt vienotību.

“Ukraina nemīlēs provokācijas un saglabās mieru un disciplinētu attieksmi pret saviem partneriem,” paziņoja viņa birojs.

Eiropas Komisija, ES izpildinstitūcija, ir ierosinājusi 1,2 miljardu eiro (1,36 miljardu dolāru) finansiālās palīdzības paketi, lai palīdzētu Ukrainai mazināt konflikta sekas.

Avots no Krievijas delegācijas sacīja, ka politiskie padomnieki no Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas trešdien tiksies Parīzē, lai pārrunātu konflikta atrisināšanu Austrumukrainā, kurā kopš 2014. gada ir dzīvību zaudējuši aptuveni 15 000 cilvēku. Iepriekšējie centieni neizdevās panākt nekādu izrāvienu. . .

(Dmitrija Antonova un Sabīnes Zībolda papildu ziņojumi; Endrjū Osborna, Darijas Korsunskajas, Jekaterinas Golubkovas, Aleksandra Maro un Vladimira Soldatkina papildu ziņojumi Maskavā; Pāvels Politiuks Kijevā; Navāls Štrauss un Robins Emmots Briselē; Viljams Džeimss un Viljams Šombergs Londonā Fils Stjuarts un Trevors Honiks Vašingtonā Autori Marks Treveljans un Ingrīda Melandere Montē Timotijs Heritage un Rozalba O’Braiena

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.