Arvien digitalizētākā pasaulē Centrāleiropa un Austrumeiropa tagad ir globāls spēks, kurā talanti pulcējas, lai ieviestu jauninājumus.
Centrāleiropa un Austrumeiropa pēdējos gados ir nostiprinājusi savu reputāciju kā digitālo inovāciju centrs, un visā reģionā ir izveidojušies digitāli oriģinālie uzņēmumi. Pēdējo desmit gadu laikā no reģiona ir izauguši aptuveni 34 degunradžu dzimtas pārstāvji, un digitālās vietējās organizācijas, piemēram, Rumānijas FintechOS un Horvātijas Rimac Technology, pārveido tradicionālās nozares, piemēram, finanšu pakalpojumus un automašīnas.
Piemēram, Rimac Technology izmanto mākoņtehnoloģiju un simulāciju, lai izstrādātu tirgū vadošos 2000 zirgspēku elektriskos transportlīdzekļus. Uzņēmums simulē tādu komponentu kā elektromotoru, pārnesumkārbu un akumulatoru darbību uz ceļa. Izmantojot šīs simulācijas, Rimac Technology inženieri var paātrināt izstrādi, radīt labākus produktus un samazināt izmaksas.
Tikmēr FintechOS palīdz tradicionālajām bankām izjaukt traucējumus un pārvaldīt 100 miljardu dolāru aktīvus 20 valstīs. Uzņēmuma galvenais pārdošanas punkts ir tā spēja palīdzēt mantotajām bankām un apdrošināšanas sabiedrībām paātrināt digitālo transformāciju, ļaujot tām izveidot visaptverošus digitālos produktus nedēļās, nevis mēnešos.
Ratko Motavdzikam, Microsoft CEE Digital Natives vadītājam, tas viss ir pierādījums tam, ka šķēršļi, kas kādreiz pastāvēja šajā apgabalā, vienkārši “vairs nepastāv”.
“Cilvēki ir vairāk gatavi kaut ko attīstīt Centrāleiropā un Austrumeiropā,” viņš saka, kā arī uzsver, cik daudzi jaunuzņēmumu dibinātāji reģionā ir gatavi kaut ko atgriezt, ieguldot jaunas paaudzes jaunuzņēmumos, “piemēram, Skype puiši”. Skype dibinātājiem igauņiem ir bijusi izšķiroša nozīme Igaunijas kā vienas no labākajām startup ekosistēmām pasaulē attīstībā gan kapitāla, gan zināšanu ziņā.
Patiešām, Mutavdžičam ekosistēma ir vissvarīgākā, un viņš uzsver valdību rūpju nozīmi: sadarboties ar tehnoloģiju kopienu, lai izstrādātu ekosistēmu, kas darbojas un ir gatava ātri pielāgoties. Viņš atkal izmanto Igauniju kā pozitīvu piemēru, taču saka, ka viņa mītnes valsts Horvātija gūst panākumus, vienradži un valdība veido inovāciju centrus, kas rada vairāk jaunuzņēmumu.
Tas liecina arī par mentalitātes maiņu. “Agrāk Silikona ielejas ideja par “ātri neizdodas un bieži neizdodas” nebija piemērojama CAE. Mums nepatīk neveiksmes.
“Tagad cilvēki biežāk saka: “Radīsim mācīšanās kultūru, apmaiņas kultūru, neveiksmju kultūru.” Arvien vairāk valstu [in the region] Viņi investē šajā idejā,» stāsta Mutavdžičs parādās Eiropā.
Ātras izmaiņas
Centrāleiropā un Austrumeiropā COVID-19 pandēmijas laikā ir vērojams digitālās transformācijas uzplaukums, kas ir palīdzējis padarīt reģiona uzņēmumus spēcīgākus un noturīgākus. “Divi transformācijas gadi sabiezināti divos mēnešos,” saka Mutavdžičs.
Mūsdienās, saskaroties ar arvien vairāk ekonomisku pretvēju, uzņēmumu vadītāji turpina pievērsties tehnoloģijām, lai palīdzētu saviem uzņēmumiem palielināt efektivitāti, produktivitāti un noturību.
Saskaņā ar PwC globālo aptauju gandrīz puse (45 procenti) Centrāleiropas un Austrumeiropas vadītāju uzskata, ka viņu uzņēmums pēc desmit gadiem nebūs ekonomiski dzīvotspējīgs, ja netiks mainīts bizness. Ieguldījumi automatizācijā, prasmju uzlabošanā, mākonī un mākslīgajā intelektā ir viņu prioritāšu sarakstā nākamajam gadam. Tikmēr Pasaules ekonomikas forums lēš, ka 70 procentus no jaunās ekonomiskās vērtības nākamajos desmit gados veidos digitālie biznesa modeļi.
Mutavdžičs uzskata, ka pārmaiņu temps nepalēnināsies.
“Es domāju, ka daļa biznesa pasaules teiks: “Covid ir pagājis, atgriezīsimies pie tā, kā viss bija.” Tas nav noticis. Cilvēki ir redzējuši ātrās digitālās transformācijas priekšrocības un vēlas vairāk.”
Mutavdžičam pandēmijas izraisītās straujās pārmaiņas ir pierādījušas vairākas tehnoloģijas, tostarp mākoņdatošanu. “Protams, mākoņu infrastruktūra ir paplašināta, taču mēs esam bijuši tik veiksmīgi tik īsā laikā – bieži vien no vienas dienas uz otru -, ka tehnoloģija ir sevi pierādījusi.”
talants
Centrāleiropā un Austrumeiropā jau tagad mīt milzīgs skaits pašmāju tehnoloģiju talantu, ko veicina vairāku inovāciju kopu rašanās reģionā. Taču, kā uzsver Mutavdžičs, reģions arvien vairāk kļūst arī par talantu tikšanās vietu neatkarīgi no tā, no kurienes tie nāk.
“Tas nav tikai kapitāls un idejas, kas šķērso robežas, bet arī cilvēki,” viņš saka. “Kad jūs ieejat uzņēmuma galvenajā mītnē, vairs nav nekādu cerību, ka C līmeņa vadītāji vai kāds cits būs no šīs valsts. Skaistums ir tas, ka tas rada šķidras ekosistēmas.”
Microsoft Digital Futures Index (DFI) liecina, ka dažās frontēs Centrāleiropa un Austrumeiropa jau darbojas spēcīgāk nekā daži no Rietumeiropas “digitālajiem līderiem”.
Igaunija ir līdere jaunuzņēmumu un e-pārvaldes sektorā, Čehijai ir augstākais kopējais uzņēmumu digitālā brieduma novērtējums, Horvātija lepojas ar augstu digitālo prasmju līmeni iedzīvotāju vidū, un Rumānija ir pievilcīga vide digitālajiem nomadiem.
Tikmēr Latvija, Igaunija un Lietuva ir nosauktas par “startupiem draudzīgākajām” valstīm Eiropā.
vai tu esi gatavs?
Microsoft DFI dati liecina, ka, augot valsts startup sektoram, jo augstāka tā ir inovāciju jomā pasaulē. Inovācijas ir ekonomikas izaugsmes veicināšanas atslēga. DFI arī parāda, ka inovācija un sabiedrības attīstība ir saistītas ekosistēmas produkti: tas ietver uzņēmējdarbību, digitālo sektoru, digitālo infrastruktūru, jaunuzņēmumus, talantus un publisko sektoru.
Valdības nav tikai neliela daļa no šīs inovācijas kombinācijas – tās ir galvenais katalizators, lai radītu piemērotus apstākļus inovāciju ekosistēmām un plašākai digitālās ekonomikas attīstībai. Mutavdžičs arī liek domāt, ka viņi apzinās galveno lomu, kas viņiem jāspēlē.
Dažas valdības ir paveikušas vairāk nekā citas. Daži piedāvā publiskā sektora “bākas” projektus, kas paver ceļu citiem, vai mudina investīcijas privātā sektora digitālajā infrastruktūrā un attīstīt valsts tehnisko prasmju bāzi.
Igaunijā Burokratt virtuālais asistents palīdz iedzīvotājiem izmantot ātrus un efektīvus digitālos sabiedriskos pakalpojumus daudzos viņu dzīves aspektos. Tagad komanda, kas ir aiz tā, strādā ar partneriem, tostarp Microsoft, lai virzītu atvērtā koda izstrādi, veicinot sadarbību starp privātiem uzņēmumiem, valsts sektoru un pat plašu sabiedrību.
Rumānijā un Moldovā Microsoft ir daļa no trīspusējās sadarbības, kas paātrinās digitālo transformāciju un zināšanu apmaiņu abās valstīs.
Turklāt Microsoft sadarbojas ar valdībām, akadēmiskajām institūcijām un nevalstiskām organizācijām visā reģionā, lai vadītu prasmju programmas, kas sagatavo viņu darbaspēku, lai viņi būtu jaunākie un konkurētu ar arvien digitālāku pasauli, saka Mutavdžičs.
Tas viss ir daļa no tā, ka Microsoft ir digitālo pārmaiņu aģents, kas nodrošina reģiona nākamās paaudzes digitālos pamatiedzīvotājus atbilstoši tās vīzijai par DigitalHeartbeatCEE.
Viņš secina: “Mēs veidojam sistēmas, kurās cilvēki var darīt vairāk un radīt lielāku vērtību neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas.”
Atšķirībā no daudzām ziņu un informācijas platformām, parādās Eiropā Bezmaksas lasīt un vienmēr būs. Šeit nav ugunsmūra. Mēs esam neatkarīgi, neesam saistīti un nepārstāvam nevienu politisko partiju vai komerciālu organizāciju. Mēs vēlamies topošajai Eiropai labāko, ne vairāk, ne mazāk. Jūsu atbalsts palīdzēs mums turpināt izplatīt informāciju par šo apbrīnojamo reģionu.
Jūs varat dot savu ieguldījumu šeit. Paldies.
