Latvijas centriski labējais premjerministrs Krišjānis Kārens pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no amata vēlāk šonedēļ, jo pārējie divi viņa trīs partiju valdošās koalīcijas deputāti noraidīja kabineta maiņu.
Kārensa kungs Viņš sociālajā platformā X sacījakas agrāk bija pazīstama kā Twitter, paziņoja, ka pārējās divas partijas – konservatīvā Nacionālā apvienība un centriskā vēlēšanu apvienības Apvienotais saraksts – “traucē darbu labklājības un ekonomikas izaugsmes labā”.
Baltijas ziņu dienests informēja, ka 56 gadus vecais Kariņš plāno palikt premjerministra amatā pēc jaunas koalīcijas sarunu kārtas izsludināšanas, taču abi partneri norādīja, ka šāda rīcība ir pretrunā Latvijas konstitūcijai.
Pēc oktobrī notikušajām vispārējām vēlēšanām trīs partijas divus mēnešus vēlāk parakstīja vienošanos par koalīcijas valdības izveidi. Viņiem kopā ir 54 vietas Latvijas 100 vietu parlamentā Saeimā.
Piektdien Karensa kungs paziņoja par nodomu izbeigt pašreizējo asambleju un izveidot jaunu valdības koalīciju pēc tam, kad abas partijas noraidīja viņa priekšlikumus par kabineta maiņu un prioritāšu pārskatīšanu.
Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu enerģētikas krīze ir smagi skārusi kopš Krievijas kara sākuma Ukrainā 2022.gada februārī.
Trīs valstis, kuras bija ļoti atkarīgas no Krievijas dabasgāzes, pēc iebrukuma pārtrauca piegādes. Latvija šobrīd galvenokārt paļaujas uz savām gāzes rezervēm un importu no Lietuvas, lai gan pēdējo nedēļu laikā aukstuma apstākļos pārrobežu piegādes ir samazinājušās.
Latvijā ir viens no augstākajiem inflācijas rādītājiem Eiropas Savienībā, lai gan pēdējā pusgada laikā cenu pieaugums ir mazinājies. Jūlijā likme bija 6,4 procenti.
Latvijas Televīzija pavēstīja, ka Vilmingtonā, Del., dzimušais Kārensa kungs ir lūdzis savai partijai “Jaunā Vienotība” piedāvāt jaunu premjerministra kandidātu un ceturtdien iesniegs prezidentam Edgaram Renkivičam demisiju.
Nākamās Saeimas vēlēšanas Latvijā paredzētas 2026. gadā.
