Meksika pretojas ES spiedienam parakstīt pirms četriem gadiem noslēgto tirdzniecības līgumu, apgalvojot, ka Briseles nesen ierosinātās juridiskās izmaiņas palēninās apstiprināšanas procesu.
ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis sacīja, ka Meksikas amatpersonas “velk laiku” pēc tam, kad Brisele veica dažus pielāgojumus, lai atspoguļotu struktūru, kas izmantota darījumā starp abām valstīm. Eiropas Savienība un Čīle Tas tika pabeigts pagājušajā mēnesī. Brisele cer, ka grozījumi atvieglos līguma ratifikāciju, taču Mehiko baidās, ka tas nozīmēs, ka līgumam būs nepieciešami atsevišķi apstiprināšanas posmi.
“Pēdējo nedēļu laikā mēs esam piedāvājuši Meksikai iespējamo risinājumu šī modernā globālā līguma juridiskajai struktūrai,” sacīja Dombrovskis.
“Mēs uzskatām, ka tas ir labs risinājums, kas ņem vērā arī dažas Meksikas bažas,” viņš piebilda. “Mēs pašlaik gaidām Meksikas galīgo atbildi šajā jautājumā. Mēs esam gatavi virzīties uz priekšu ar vienošanos, tiklīdz būsim saņēmuši šo atbildi.”
Meksika tiek uzskatīta par galveno potenciālo mašīnu, aparatūras un metāla izstrādājumu eksportētāju uz Eiropas Savienību, jo Brisele cenšas samazināt savu atkarību no Ķīnas.
Hektors Vaskonseloss, Meksikas Senāta Ārējo attiecību komitejas priekšsēdētājs un tuvs padomnieks Kreisais populistiskais prezidents Andrēss Manuels Lopess ObradorsViņš noliedza, ka Meksika bloķē tirdzniecības līgumu, sakot: “Mēs esam gatavi to ratificēt jebkurā brīdī, jo mēs izskatām šo jautājumu.” [the trade deal] slēgts.”
“Meksikas nostāja ir tāda, ka nav nepieciešams sadalīt līgumu daļās, tas ir jāapstiprina kā [initially] apstiprinājušas komitejas, kas apspriež vienošanos,” piebilstot, ka izmaiņas var novest pie atkārtotām sarunām par nepieciešamo darījumu.
Meksika vēlas ieviest noteikumus par tādiem jautājumiem kā darba ņēmēju tiesības, vides aizsardzības pasākumi un moderna investīciju aizsardzība, tiklīdz stāsies spēkā tirdzniecības nolīgums par tarifu samazināšanu, taču ES dod priekšroku to atlikšanai. Tas ir tāpēc, ka valstu parlamentiem ir jābalso gan par tiem, gan par Eiropas Parlamentu. Tikai valstu valdības var apstiprināt tirdzniecības darījumus.
Kopš tā laika ES ir cīnījusies, lai pabeigtu pilnīgu tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu tās Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums (CETA) ar Kanādu 2016. gadā. Šo vienošanos vēl gaida ratifikācijas 10 no 27 dalībvalstīm, kas iebilst pret ieguldījumu aizsardzības nodaļām, kas dod uzņēmumiem tiesības prasīt kompensāciju no valdībām, lai gan daļa no nolīguma ir provizoriski spēkā. Tāpēc Brisele ir uzstājusi uz “pa daļām” vienošanos, lai tarifus varētu samazināt pat tad, ja valstu parlamenti iebilst pret plašākiem noteikumiem.
Brisele joprojām cer, ka tā varēs parakstīt vienotu līgumu ar Mehiko un ļaut piemērot komerciālo daļu, gaidot, kamēr valstu parlamenti ratificēs sarežģītākas sadaļas – kā tas izmantots Čīles modelī. Dombrovskis pagājušajā mēnesī sacīja, ka Čīles līgums varētu tikt parakstīts šoruden.
Tā bija Eiropas Savienība Meksikas lielākais eksporta tirgus Pēc ASV 2021. gadā. Tā importēja no Meksikas preču 23,4 miljardu eiro vērtībā, un kopējais eksports sasniedza 37,7 miljardus eiro. 2020. gadā ES uzņēmumiem valstī bija ieguldījumi 176 miljardu eiro vērtībā.
Meksika arī ir gatava izmantot “tuvās piegādes” priekšrocības, jo uzņēmumi pārceļ ražošanu no Ķīnas uz Ameriku. Pagājušā gada pārskats no Amerikas Attīstības bankas lēsts Eksports ik gadu no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm varētu pieaugt par 78 miljardiem ASV dolāru, jo tuvākajā un vidējā termiņā tiks pārceltas darbības.
Dombrovskis sacīja, ka ES vēlas dažādot tirdzniecību un izmantot darījumus, lai izvairītos no “stratēģiskās atkarības” no tādām valstīm kā gāze no Krievijas.
“Pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu un Ķīnas neviennozīmīgās nostājas šajā ziņā mūsu politika pret Ķīnu nepārprotami tiek pārvērtēta,” viņš sacīja, piebilstot, ka Brisele “turpinās risināt jautājumus ar Ķīnu, taču bez naivuma un [by] Pareizi pārvaldiet risku.
Bijušais Latvijas premjerministrs, kas ir viens no liberālākajiem Eiropas komisāriem, ir arī atbalstījis Ķīnas investīciju lielāku pārbaudi Eiropas jaunajās zaļajās tehnoloģijās, piemēram, automašīnu akumulatoru stacijās. “Tam ir nepieciešams novērtējums,” viņš teica, piebilstot: “Ir iemesli, kāpēc mums ir ieviests ĀTI pārbaudes mehānisms.”
