Šajā faila fotoattēlā, kas uzņemts 2018. gada 23. martā, ir redzams Krievijas vēstniecības ēkas ārējais skats Rīgā, Latvijā. / cfp
Šajā faila fotoattēlā, kas uzņemts 2018. gada 23. martā, ir redzams Krievijas vēstniecības ēkas ārējais skats Rīgā, Latvijā. / cfp
Krievijas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka Latvijas vēstniekam Krievijā Mārim Rekstenam Krievija jāpamet divu nedēļu laikā.
Ministrijas paziņojumā teikts, ka uz ministriju izsaukts Latvijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Dice Rutka, protestējot pret Latvijas lēmumu pasliktināt Krievijas un Latvijas diplomātiskās attiecības.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Renkivics pirmdien sacīja, ka viņa valsts no 24.februāra ir atsaukusi savu vēstnieku no Krievijas un pazeminājusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju līdz pagaidu pilnvarotā līmenim. Renkivics sacīja, ka lēmums pieņemts kā solidaritātes izpausme ar kaimiņvalsti Igauniju.
Krievija pirms dažām dienām samazināja savu diplomātisko pārstāvniecību Igaunijā līdz pagaidu pilnvarotajam un lūdza Igaunijas vēstnieku atstāt Krieviju pēc tam, kad Igaunija apņēmās nosūtīt uz Ukrainu visas 155 mm haubices.
Krievijas Ārlietu ministrija Latvijas pamatojumu savam lēmumam raksturoja kā pilnīgi nepieņemamu. Viņa sacīja, ka vienīgais veids, kā Baltijas valstis izrāda savu solidaritāti, ir “totālā rusofobija” un centieni veicināt pret Krieviju vērstu naidīgumu.
Kopš Krievijas un Ukrainas konflikta uzliesmojuma pagājušā gada februārī abu valstu diplomātiskās attiecības ir pasliktinājušās.
Latvijas parlaments atļāva pilsoņiem, kas vēlas cīnīties par Ukrainu, tūlīt pēc Krievijas un Ukrainas konflikta uzliesmojuma, pēc tam pasludināja Krieviju par “valsts terorisma sponsoru” un aicināja Eiropas Savienības valstis “nekavējoties apturēt tūristu ieceļošanas vīzu izsniegšanu un ieceļošanu. Krievijai un Baltkrievijas pilsoņiem”, kas saniknoja Maskavu, kas paziņoja, ka viņi veiks pretdarbības ekonomiskos pasākumus pēc Latvijas Saeimas lēmuma.
(Ar Xinhua ievadi)
