LTV raidījums De Facto ieskatās Latvijas naftas gāzes importā no Krievijas / Raksts

LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka pērn naftas gāze importēta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Turklāt importētās naftas gāzes apjoms pieauga par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad tiks noteiktas sankcijas pret naftas gāzi, taču līdz šo sankciju ieviešanai Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpinās izmantot pat valsts uzņēmumi.

Krievijas galvenais kara finansēšanas avots ir tās derīgo izrakteņu resursi, īpaši energoresursi. Latvijas importā no Krievijas tas joprojām ir lielākais īpatsvars, lai gan apjoms ir būtiski samazinājies dabasgāzes importa aizlieguma dēļ. Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iegādājās fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro vērtībā; 2023. gada pirmajos 11 mēnešos – 176 miljoni eiro. Lielākais segments ir sašķidrinātā naftas gāze – 122 miljoni eiro.

LPG tiek izmantota dzinēja gāzei, ēdiena gatavošanai un apkurei. Ja gāzes balonu izmanto plītij vai automašīna darbojas ar auto gāzi, ļoti iespējams, ka gāze nāk no Krievijas, jo no Krievijas un citām valstīm importa apjoms ir salīdzinoši neliels, norāda Enerģētikas tirgus departamenta direktors Gunnārs Valdmanis. Klimata un enerģētikas ministrijā.

“Jāsaka, ka ražotāji šeit īpaši neizceļ šo izcelsmi. Teorētiski var būt Lietuva un Polija, taču pastāv liela iespēja, ka naftas gāze ir no Krievijas,” sacīja Valdmanis.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecināja, ka, neskaitot decembri, pērn no Krievijas ievestas 318 000 tonnu sašķidrinātās naftas gāzes, kas ir par 65% vairāk nekā 2022. gadā. Vienlaikus pieauga arī eksports, piemēram, par aptuveni desmito daļu. Eksportēts uz Ukrainu. Lietuva Latvijā ieveda nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem tonnu sašķidrinātās naftas gāzes.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji, kas piedāvā arī autogāzi, ir Circle K, Virši un Viada. LTV jautāja katram no viņiem, vai viņi iegūst gāzi Krievijā pārdotajām automašīnām.

READ  Centrālās bankas ekonomists norāda uz grūtiem laikiem Latvijas eksportam / Raksts

“Circle K nepiedāvā Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielu un benzīnu savā tīklā un līdzīgs punkts ir iekļauts piegādes līgumos. Arī attiecībā uz gāzi jau 2022.gadā ir noslēgts pirkuma līgums par ES izcelsmes preces piegādi,” atbildēja Gatis Titovs, uzņēmuma Degvielas kategorijas vadītājs Circle K Latvia.

Versi arī noliedza Krievijas autogāzes pārdošanu: “Mēs varam apstiprināt šos produktus [Russia as] Izcelsmes valsts netiek pārdota VIrši tīklā, ievērojot starp mums un piegādātājiem noslēgto līgumu nosacījumus, kas nosaka ierobežojumus un kontroli attiecībā uz šādām piegādēm.

Savukārt VIADA Baltija mārketinga direktors Kaspars Topis konkrētu atbildi par pārdotās autogāzes izcelsmes valsti nesniedza, norādot vien, ka VIADA Baltija A/S iepērk LPG produkciju pārdošanai degvielas uzpildes stacijās, no Uzņēmumiem, kas reģistrēti Eiropas Savienība.

Lielākie tirgotāji Latvijā, kas orientējas tieši uz naftas gāzi, ir uzņēmumi “Latvijas Propāna gāze” un “INTERGAZ”. Abiem vismaz kara sākumā bija attiecības ar krievu miljardieriem.

90% Latvijas propāna gāzes biznesa līdz 2022. gada vidum piederēja Kiprā bāzētajai ARETI International Group, kuru izveidoja Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kuram iepriekš bija dažādas lietas Latvijā, piemēram, viņš bija Itera Latvija valdes priekšsēdētājs. , īpašnieks Latvijas Gāzes dalībnieks. Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Makarovu uzspieda Lielbritānija un Ukraina, bet ne Eiropas Savienība vai ASV.

Pēc “ARETI International Group” izstāšanās no uzņēmuma par “Latvijas Propāna gāzes” patiesā labuma guvējiem kļuva Latvijas pilsoņi Aleksandars Sigubovs un Anatolijs Černišs.

Tikmēr Daugavpilī reģistrētais “Intergaz” saglabā saites ar citu Krievijas miljardieri – patiesā labuma guvējs ir naftas magnāts Rašids Sardarovs. Dažus mēnešus pēc kara sākuma viņa pilsonība uzņēmuma reģistrā tika nomainīta no Krievijas uz Bosniju un Hercegovinu.

Ne Intergas, ne Latvijas Propane Gas uz uzaicinājumiem uz interviju neatsaucās.

READ  Daudzas valstis nepirks Krievijas enerģiju, bet citas vairojas

Drīzumā Krievijas naftas gāze vairs netiks importēta, jo panākta vienošanās par tās iekļaušanu Eiropas Savienības sankciju sarakstā.

Aizliegums stāsies spēkā šī gada beigās, gandrīz trīs gadus pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā.

Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis Valdmanis uz jautājumu, kāpēc tas prasīja tik ilgu laiku, atbildēja, ka citās valstīs naftas gāze nav nozīmīgs resurss, tāpēc tam netika pievērsta uzmanība. Tāpat bija vajadzīgs zināms laiks, lai vienotos par preču kodiem, kas tiks aizliegti, lai novērstu iespēju tirgotājiem slēpt naftas gāzi ar dažādiem nosaukumiem. Viņš piebilda, ka pārejas periods ļaus tirgotājiem atrast jaunus sašķidrinātās naftas gāzes avotus. Līdz ar to naftas gāzes importa apturēšana neietekmēs cenas vai pieejamību.

Kamēr sankciju nav, Krievijas sašķidrināto naftas gāzi var iegādāties arī uzņēmumi un valsts iestādes. To iegādājas vairākas pašvaldības, kā arī valsts uzņēmumi Latvijas dzelzceļš un Latvijas valsts meži. Pērn abu uzņēmumu iegādē par kopējo vērtību aptuveni pusmiljons eiro uzvarēja Rašidam Sardarovam pastarpināti piederošais Intergaz. Uzņēmumi norāda, ka nav juridiska pamata izslēgt no iepirkumiem Krievijā iegūto naftas gāzi.

Latvijas dzelzceļš rakstiskā atbildē norādīja:

“Publisko iepirkumu jomā mēs arī stingri ievērojam konkurences neitralitātes principu, nepieļaujot pretendentu apzinātu pazemināšanu atbilstoši Starptautiskās konkurences federācijas noteiktajām prasībām. […] Ņemot vērā pastāvošos starptautiskos un nacionālos likumdošanu, LDz nebija tiesiska pamata ierobežot produkta izcelsmes valstu loku. Runājot par sašķidrinātās gāzes avotu, jāatzīmē, ka nav noteikts aizliegums importēt gāzi no Krievijas Federācijas uz Eiropas Savienību.

Latvijas valsts mežu pārstāvis Māris Drovaskalnes skaidroja, ka uzņēmums siltumnīcu apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi. Viņš sacīja, ka uzņēmumam vispār oficiāli nav zināms, vai Intergaz naftas gāzes piegādes patiešām ir importētas no Krievijas: “Mēs minējam, bet mums nav tiešas atbildes. Līdz šim mums nebija tiesību pieprasīt informāciju par 2010. gada 1. jūlija datumu. izcelsmes valsts, pamatojoties uz šo normatīvo regulējumu, tāpēc mēs neuzdevām tik tiešu jautājumu.

READ  Latvijas starptautiskie pārstāvji salīdzina piezīmes/rakstu

Tikmēr pirmajā balsojumā parlamentā tika apstiprināti likuma grozījumi, kas aizliegtu jebkādu Krievijas preču importētājiem un eksportētājiem piedalīties publiskajos iepirkumos neatkarīgi no tā, vai iepirkumā piegādāto preču izcelsme ir Krievijā. Autori ir opozīcijā esošās Nacionālās alianses biedri, kas pēdējā laikā arvien biežāk aicina ierobežot ekonomiskās attiecības ar Krieviju.

Līdz ar publisko iepirkumu ierobežojumiem šonedēļ Saimas reģionā sākās Krievijas lauksaimniecības produkcijas importa aizliegums Latvijā. Taču valdības nostāja šajā jautājumā joprojām ir skeptiska. Ekonomikas ministrs Viktors Vaļinis sacīja, ka nav pareizi kaut ko aizliegt tikai Latvijas līmenī.

Viņš piebilda: “Diemžēl tagad piedāvātie risinājumi nesasniegs tos mērķus, kurus mēs patiešām vēlamies. Šīs preces arī – ja mēs tās vairs neimportējam no Krievijas, tās jau nākamajā dienā caur Lietuvu var nonākt Eiropas vienotajā tirgū. “Tāpēc mums ir jābūt efektīvam risinājumam, lai to regulētu,” sacīja Valinis.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top