Bijušais Brexit ministrs vakar vakarā norādīja, ka bloks saskaras ar “dilemmu virkni” jautājumā par to, kā reaģēt uz prezidenta Volodimira Zelenska lūgumu pievienoties ES. Viņš sacīja, ka viņš neatbilst tradicionālajiem kritērijiem, lai pievienotos grupai, bet ES var manipulēt ar prasību nodrošināt jaunu “Eiropas politisko statusu”.
Tomēr Lords Frosts deva mājienu, ka šāds risinājums pavērtu Briseli apsūdzībām par īpašu attieksmi pret citām valstīm, kuras nepiedāvā līdzīgas iespējas.
“Ukrainas pieprasījums izrādīsies pārāk sarežģīts, lai ES to izskatītu,” viņš sacīja politikas apmaiņas pasākumā.
“Acīmredzot viņi nevēlas teikt nē, bet Ukraina acīmredzami ne tuvu nav tradicionālajiem kritērijiem, kas tika piemēroti dalībai ES.
“Bet, ja viņi galu galā piedāvā Ukrainai kādu Eiropas politisko statusu, kas viņiem nav faktiski pienākuma, kāpēc to piedāvāt arī citiem?
Lasiet vairāk mūsu tiešraides emuārā par Brexit
Ir parādījušās nepilnības, cik tālu blokam jāiet, sodot Krieviju par tās rīcību.
Kamēr bijušās komunistiskās valstis, kas blokam pievienojās vēlāk, pieprasa stingrākas sankcijas, tādas dalībvalstis kā Itālija un Vācija vilcinās.
Berlīne enerģētikas ziņā ir ļoti atkarīga no Krievijas, un to smagi skars sankcijas, kas ieviestas, lai sodītu Vladimiru Putinu.
Divi avoti aģentūrai Reuters norādīja, ka pret Maskavu vērsto sankciju izstrādes sākumposmā tika apsvērts Krievijas ogļu importa aizliegums, līdz to atcēlusi Eiropas Savienības lielākā ekonomika Vācija.
Vakar vakarā notikušajā ES līderu ārkārtas samitā darba kārtībā joprojām dominēja domstarpības par enerģētisko atkarību.
Latvijas Ministru prezidents Artūrs Krišāns Kariče sacīja: “Enerģētikas sankcijas uz vietas ir veids, kā novērst naudas ieplūšanu Putina kasē.
“Katru dienu mēs kavējam sankcijas pret Krievijas ekonomiku, Krievija saglabā spēju uzpildīt savu militāro mašīnu.”
Taču Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirms samita sacīja, ka Krievijas enerģētikas apturēšana “no dienas uz dienu nozīmētu mūsu valsts un visas Eiropas iegrūšanu recesijā”.
