Eiropas līgas pirmās spēles pret RFS pēdējās pāris minūtēs Linfīlds palielināja divu vārtu pārsvaru, gūstot divus vārtus, kas Latvijas čempioniem Rīgā panāca neizšķirtu 2:2.
Stīvena Falona un Džoela Kūpera “Oals” Skonto stadionā bija Deivida Hīlija sapņu vīri, un acīmredzot viņi Eiropas sacensību grupu turnīros spēlēja ar vienu kāju.
Taču RFS atteicās apgulties un sita vēlu āmuru, 88. minūtē Kevinam Frīzenbehleram gūstot vienus vārtus, pirms Šiga Lipočeka zibens spēriens pagarinājuma sestajā minūtē panāca izlīdzinājumu.
Danske Bank premjerlīgas čempioniem tā ir smaga neveiksme, taču ar uzvaru atbildes spēlē Windsor Park nākamnedēļ tomēr pietiktu, lai viņi kļūtu par pirmo Īrijas līgu, kas Eiropā sasniegusi grupu turnīru.
Lai arī cik izpostīti viņi būs beigās, Linfīlds zinās, ka arī ir mazliet paņēmis savu veiksmi, jo RFS netrāpīja pirmajā puslaikā ar 0:0 soda sitienu, kamēr mājiniekiem bija vēl divas iespējas. Viņi būtu jutuši, ka viņus vajadzēja apglabāt.
Kopumā neizšķirts rada ciešas iespējas atgriezties Belfāstā nākamnedēļ, taču, ja sezonas sākumā tiktu izvirzīta nepieciešamība uzvarēt vienu mājas spēli, lai sasniegtu Eiropas grupu turnīru pret Hīliju, pastāv iespēja, ka viņš to būtu izmantojis. Viņš viņa.
“Blues” gandrīz atspēlējās tikai astoņās minūtēs, kad Tomašs Simkovičs lieliski raidīja bumbu aiz aizsarga, bet centimetru attālumā no nāvējošā uzbrucēja Andreja Iliča, pirms Kriss Džonss no trīs jardiem noraidīja Alfosini Gatas sitienu ar galvu.
Pārdzīvojot šīs bailes, Linfīldam, šķiet, bija lemts atpalikt strīdīgos apstākļos, kad RFS tika piespriests sods par sitienu ar roku soda laukumā, kas viesus samulsināja, bet viņi ieguva vēl vienu taimautu, jo Pīters Mārišs raidīja plašu sitienu ar platu metienu.
RFS turpināja uzbrukt, brazīliešu pussargam Emersonam no stūra izraujot sānu tīklu, pirms Džonss trāpīja zem ūdens sitiena no Simkoviča, un tas ļāva Falonam izvirzīties vadībā pretējā spēles virzienā.
Tieši Kērks Milārs nosargāja bumbu uz soda laukuma robežas, pagriežot to atpakaļ pret 11 metru soda sitienu savam brašajam pussarga partnerim, kurš piecas minūtes pirms puslaika nekļūdījās zemajā galā garām Pāvelam Stenboresam.
Latvijai īsi pirms pārtraukuma izlīdzinājumu vajadzēja panākt Sedrikam Kuadio, uzbrucējam izgājienā viens pret vienu ar Džounsu atrodot bumbu pāri vārtiem, taču viņa sitiens bija nedaudz garām vārtiem.
Pēc diezgan klusa otrā puslaika sākuma, kurā abām pusēm bija puse no iespējām – Emersons sita zemu sitienu pa Džounsu, pirms Kriss Šīlds izpildīja stūra sitienu, tad Kūpers nodrošināja smalku dzirksti, lai dubultotu Linfīlda pārsvaru.
Malējais uzbrucējs ātri skrēja pa kreiso malu un, neskatoties uz ciešo stūri, spēja ielauzties soda laukumā un ar bultu veikt zemu sitienu pāri Šteinbūram un vārtu aizmugurē no tālā vārtu staba.
Taču tieši tad, kad šķita, ka Hīlija komanda ir nodrošinājusi svarīgu divu vārtu pārsvaru, lai pēc nedēļas atgrieztos Vindzoras parkā, notika divi astes dzēlieni, kas atstāja visu labā formā.
Pirmkārt, Friesenbicler sitiens ar galvu sita no stūra divas minūtes pēc beigām, izraisot mājinieku dzīvību, taču izskatījās, ka tas bija pietiekami labs, lai dotu viņiem cerības zibspuldzi turpināt spēli.
Bet tad, mačam tuvojoties kompensācijas laikam, Lipočeks uzkāpa uz soda laukuma robežas, un centra aizsargs izdarīja spēcīgu sitienu cauri satiksmei un pielīmēja neredzamo Džounsu, lai to noķertu tieši nāvē.
Spēle sākās Vindzoras parkā.
