Daudzi valdības pieņemtie lēmumi par Covid-19 ierobežojumiem ir mulsinoši un nav pietiekami izskaidroti. Tāpēc Pārstāvju namam būtu vairāk jāuzrauga Ministru padomes paveiktais darbs, saskaņā ar Ekonomikas, lauksaimniecības, vides un reģionālās komitejas amatnieku un mazo uzņēmumu apakškomitejas locekļu otrdienas, 9. februāra sēdē pausto viedokli.
Apakškomitejas locekļi uzklausīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jorģa Mizena (Par humānu Latviju; KPV LVAttiecībā uz situāciju valsts ekonomikā. Viņi intervēja arī Veselības aprūpes departamenta un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvjus, lūdzot viņiem izskaidrot lēmumu pieņemšanas procesus aiz ierobežojumiem.
Apakškomitejas priekšsēdētājs Romāns Nodičs kā piemēru minēja situāciju ar tenisa zālēm, prātojot, kāpēc diviem cilvēkiem nav atļauts spēlēt,
Ar abiem savā spēles laukuma otrā pusē un neizmantojot vienas un tās pašas ģērbtuves vai dušas. Tajā pašā laikā, kā norāda akti, iedzīvotāji ir tuvāk viens otram, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Komentējot konkrēto piemēru, Veselības aprūpes departamenta Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības biroja vadītāja Jana Feldmana pirmām kārtām paskaidroja, ka tenisa spēle ilgst ilgāk nekā brauciens sabiedriskajā transportā. Turklāt tenisa kortā nav iespējams garantēt, ka divi cilvēki savstarpēji nesadarbosies un nepārnēsās infekciju koplietošanas telpās.
Feldmans arī skaidri norādīja, ka katram ierobežojumam ir jāizvērtē katra pakalpojuma nozīme sabiedrībai. Un viņa uzsvēra, ka “infekcijas risks veselības aprūpes iestādēs var būt lielāks nekā tenisā, bet mēs vienkārši nevaram slēgt medicīnas iestādes”.
Tajā pašā laikā ierobežojumu mērķis ir arī ierobežot cilvēku pārvietošanās iespējas, tostarp izmantojot sabiedrisko transportu.
Saeimas Sandis Riekstiņa deputāts iebilda pret sabiedriskā transporta izmantošanu kā argumentu pret sporta klubu darbības atļaušanu. Viņš uzsvēra, ka katrā Rīgas apkaimē ir sporta klubi, un cilvēki uz tiem parasti dodas kājām vai izmantojot personīgo transportu.
Viņš arī sacīja, ka visvairāk cieš sporta klubi, kas godīgi ievēro visus ierobežojumus, jo tajā pašā laikā ir sporta klubi, kas uz saviem logiem uzliek melnu plēvi, lai slēptu faktu, ka ārkārtas stāvokļa laikā tie paliek atvērti.
Turklāt, pēc Riekstiņa teiktā, ir sportisti, kuri treniņiem brauc līdz pat Igaunijai, jo šai valstij nav ierobežojumu vingrošanai. Arī latvieši brauc uz Igauniju griezt matus, atpūsties krodziņā, iepirkties un veikt citas aktivitātes, kuras šobrīd Latvijā nav atļautas.
Viņš sacīja, ka viņam ir neizpratne, kāpēc sporta klubiem nav atļauts darboties pat tad, ja viņi rūpīgi seko epidēmijas ierobežojumiem un klienti tiek uzraudzīti elektroniski. Viņš minēja tirgotāju drošas iepirkšanās jēdzienu.
No otras puses, Feldmans paziņoja, ka šiem priekšlikumiem vajadzētu nākt no katras ministrijas, kas pārrauga tās specializācijas jomas. Piemēram, pagājušajā nedēļā valdības apstiprinātā drošas iepirkšanās koncepcija nāca no Ekonomikas ministrijas, piebilstot, ka Izglītības un zinātnes ministrija var iesniegt priekšlikumus sporta zālēm.
Rieksti iebilda arī pret SPKC epidemioloģes Ritas Korotinskas skaidrojumu par atsevišķu ierobežojumu nepieciešamību. Pieņemot ierobežojumus, viņa sacīja, ka amatpersonas ņēma vērā cilvēku tiešu kontaktu, piebilstot, ka šāds kontakts pie friziera varētu ilgt vairākas stundas. Riekstiņš atbildēja, sakot, ka vīriešu friziera apmeklējums varētu ilgt 15 minūtes.
Saeimas deputāts Jans Kna Kursīte no KPV LV Viņš arī kritizēja lēmumu pieņemšanu. “Mēs vēlamies, lai aiz tiem būtu loģiski ierobežojumi un pamatoti iemesli. Ilgu laiku es neredzēju attaisnojamus soļus. Viņa teica: “Tas ir iemesls, kāpēc cilvēki nav laimīgi.”
Apakškomitejas locekļiem ir pienākums sagatavot īpašus normatīvos aktus attiecībā uz katru atsevišķo ierakstu. Piemērs varētu būt ierobežojumu noteikšana atbilstoši katra reģiona infekcijas indeksam. Šī pieeja ir bijusi īsu brīdi 2020. gada rudenī.
