Latvijas finanšu ministrs Arvelis Ašeradins Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē otrdien, 23.maijā, sacīja, ka UMI finansēšana, nodrošinot tiem 0,16% no Latvijas IKP, nav iespējama.
Viņš uzsvēra, ka tas nav pieļaujams Satversmes tiesas sprieduma dēļ par zinātnes finansēšanu: likumdevējs nevar nodrošināt daļu no IKP nevienai nozarei. Vienīgais izņēmums ir aizsardzības nozare, jo to nosaka starptautiskie līgumi.
Likumdevējam nav tiesību nevienā citā gadījumā noteikt šo procentuālo daļu.
Jo tā ir absolūta valdības prerogatīva.
Pretējā gadījumā mēs varam nonākt līdz tādam procesam, kurā likumdevējs uzskaita procentus visām budžeta funkcijām,” sacīja ministrs.Viņš norādīja uz atsevišķa nodokļa ieviešanu sabiedriskajiem medijiem kā alternatīvu mediju finansēšanai no valsts IKP. apsprieda šo jautājumu ceturtdien, 25. maijā.
Saimas deputāts Engrodha Sirseni vaicāja ministram, vai sabiedrisko mediju neatkarību un finansējumu var uzskatīt par valsts drošības jautājumu, jo daļu no finansējuma varētu saistīt ar aizsardzību. Ministrs šo iespēju noraidīja, norādot uz konkrētiem aizsardzības nozares finansēšanas mērķiem, ko stingri uzrauga starptautiskie auditori.
Ašeradens piebilda, ka sabiedriskais medijs jau ir saņēmis finansējumu no aizsardzības budžeta. Tas ietver mobilo apraides staciju iegādes finansēšanu. “Sabiedrisko mediju finansējums aizsardzības sistēmās nav paredzēts – tam ir ļoti skaidri noteikumi,” sacīja ministrs.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu ģenerālpadomes (SEPLP) vadītājs Jannis Sekness tikšanās laikā norādīja, ka piektdien, 26.maijā, paredzēta darba grupas sēde, kurā dalībnieki pārrunās ar sabiedrisko mediju finansēšanu saistītas tēmas. Nākamnedēļ darba grupa var ziņot par iespējamām iespējām, izmaksām, ieguvumiem un iespējamiem rezultātiem.
Vienlaikus Siksnis sacīja, ka sacīja dažādi darba grupas dalībnieki
Sabiedrisko mediju finansēšana no IKP ir tehniski iespējama.
Šādu iespēju pieļauj Saeimas Juridiskās komisijas un Finanšu ministrijas deputāti. Taču, ja ministrijas pozīcija neatbalsta finansējuma nodrošināšanu no IKP sabiedriskajiem medijiem, SEPLP ir ar mieru strādāt pie modeļa, kas paredz finansējumu no atsevišķa nodokļa, sacīja Siksnis.
Ašeradens sacīja, ka Nodokļu pārskatīšanas darba grupa savu ziņojumu varētu iesniegt augustā. Līdz tam viņš no plašākiem komentāriem atturēsies.
Radio Latvijas valdes priekšsēdētāja Una Klapkalna norādīja, ka dažādu mediju konsolidācija un finansēšanas modeļa maiņa ir divas savstarpēji saistītas tēmas – un nav pieņemama to aplūkošana atsevišķi.
Aģentūra LETA iepriekš ziņoja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien turpināja apspriest tēmas, kas saistītas ar sabiedrisko mediju integrāciju un finansēšanas modeļa maiņu.
SEPLP priekšsēdētājs Siksnis 3.maijā Saeimā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja, ka līdz šim visas iesaistītās puses, izņemot Finanšu ministriju, ir vienisprātis, ka mediju finansēšanas modelim jābūt līdzīgam aizsardzības nozares modelim.
Lasi arī: Eiropas Savienība ierobežo ātro modi, vienlaikus pieprasot ražot izturīgāku apģērbu
