Radio Latvija 29.jūlijā ziņoja, ka, lai gan tūristu pieplūdums kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā noteikti uzlabojas, daudziem vietējiem iedzīvotājiem steidzoties baudīt atvaļinājumu ārpus valsts, cenas viesnīcās Igaunijā un Lietuvā vēl nav atgriezušās pirmspandēmijas līmenī. Turklāt nozares vadītāji saka, ka tagad viņiem jācīnās ar darbinieku trūkumu.
Kā intervijā Latvijas Radio skaidroja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Egle Ližaitīte, Ukrainas karš šobrīd būtiski ietekmē nozari. Pavasarī un vasarā ir atceltas vairākas grupu rezervācijas, jo pastāv bažas par ceļošanu uz Austrumeiropu kopumā. Tomēr viesnīcu īpašnieki, īpaši Viļņā, ir zināmā mērā apmierināti ar esošajiem noslogojuma rādītājiem. Pieprasījums šā gada jūnijā un jūlijā bija aptuveni tādā pašā līmenī kā pirms pandēmijas.
Ližaitīte sacīja: “Gada rezultāti pagaidām neizskatās īpaši cerīgi. Šobrīd priecājamies tikai par jūniju un jūliju. Ceram, ka augusta pieprasījums sasniegs pirmspandēmijas līmeni. Cenas viesnīcās šobrīd ir vai nu zemākas nekā pirms pandēmijas vai tādā pašā līmenī, kādā tas bija pirms pandēmijas.
Nākotnes perspektīvas nav īpaši iepriecinošas, ņemot vērā enerģijas cenu krīzi un augošo inflāciju, kas ietekmē gan klientus, gan tūrisma pakalpojumu sniedzējus.
Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektors Killu Maidla atzīmēja, ka pēdējo divu gadu laikā, īpaši pēdējā pusgadā, izmaksas ir būtiski pieaugušas, taču galīgo cenu tas būtiski neietekmēja.
“Situācija ir sarežģīta, un jautājums ir par to, ar kādu cenu pieaugumu patērētājs ir gatavs samierināties. Redzu, ka šo baiļu dēļ daudzi restorāni ļoti mēreni paaugstina cenas un par to maksā no savas peļņas. ” atzīmēja Medela.
Restorānos ir vērojams neliels cenu pieaugums, kas skaidrojams ar pārtikas cenu kāpumu. Savukārt viesnīcu cenas, piemēram, Tallinā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaugušas, taču vēl nav sasniegušas pirmspandēmijas līmeni.
“Salīdzinot cenas ar 2019. gadu, mēs joprojām esam par 10-15% zem šī līmeņa, tāpēc Tallinas viesnīcu cenu ziņā vēl neesam pirmspandēmijas līmenī,” skaidroja Medla.
Maidla atgādināja, ka par cenu pieaugumu jādomā arī, ņemot vērā to, ka šī vasara un pieprasījums pēc tās ir pieaudzis, un tādās vietās kā Pērnava, Kuresāre un Sāremā pieprasījums ir ļoti liels un cenas nedaudz pieaugušas. Šajās vietās tas arī ir pieaudzis, salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni.
Cenu pieauguma apmērs viesnīcās Igaunijā svārstās vidēji no 10% līdz 15%, taču tas vērojams tikai brīvdienās, kad ir liels pieprasījums.
Medla atzina, ka pieprasījums nozarē kopumā nav slikts, tomēr tiek uzskatīts, ka tas ir mazāks, jo igauņi, tāpat kā citu valstu iedzīvotāji, šovasar izmanto iespējas ceļot uz citiem galamērķiem un tāpēc iekšzemes pieprasījums ir vājāks.
Viesnīcu un restorānu asociāciju vadītāji Lietuvā un Igaunijā atzinuši problēmas ar nozares darbaspēku. Tas saistīts ar to, ka pandēmijas laikā daudzi nozarē strādājošie ir pametuši darbu vai atlaisti no darba, taču tagad, pieprasījumam atkal augot, cilvēku trūkst.
Abās valstīs nozarei pievienojas cilvēki no Ukrainas, taču viņi šobrīd aizņem tikai nelielu daļu no brīvajām vietām.
Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Maidla norādīja: “Sektors Igaunijā vidēji ir zaudējis aptuveni 10% līdz 15% darbinieku. Pandēmijas laikā esam zaudējuši aptuveni 30%. Taču situācija ir principiāli sliktāka. Migrācija likums arī ir stingrs un ne no Šeit ir viegli piesaistīt ārvalstu strādniekus. Protams, mēs cenšamies piesaistīt ukraiņus, cik varam. Bet ar to joprojām nepietiek, un nozarei ir vajadzīgi jauni speciālisti.”
Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Ližaitīte skaidroja, ka nozari pametuši daudzi darbinieki, savukārt cilvēku interese par sezonas darbu šajā jomā nav īpaši liela. Lietuvā, pēc Ližaitītes aplēsēm, pašlaik trūkst gandrīz ceturtā daļa darbinieku. Šajā nozarē Lietuvā strādā aptuveni 2000 ukraiņu jeb aptuveni viena septītā daļa no visiem strādājošajiem.
