Varas iestādes Latvijā otrdien sāka padomju laika pieminekļa demontāžu galvaspilsētā Rīgā pēc tam, kad valsts valdība piekrita likvidēt komunistu pieminekļus publiskajās telpās.
Statuja, kas piemin Sarkanās armijas uzvaru pār nacistisko Vāciju, tika uzcelta 1985. gadā un stāv kā augsta ēka Rīgas centra Uzvaras parkā. Policija viņu ielenca.
Tas ir oficiāli pazīstams kā “Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājam no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” un neoficiāli kā “Uzvaras piemineklis” vai “Maskavas pirkstsko vietējie iedzīvotāji.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange apstiprināja a Preses konference Pirmdien memoriāls tiks iegādāts otrdien pēc tam, kad Latvijas parlaments maijā deva rīkojumu to nojaukt, īsi pirms likuma pieņemšanas, kas paredz novākt padomju varu slavinošus objektus visā valstī.
Drīz pēc tam Rīgas dome lika to nojaukt. Lange sacīja, ka varas iestādes izvairīsies izmantot sprāgstvielas statujas nolaišanai.
Uzreiz nebija skaidrs, kas notiks ar memoriālu pēc tā noņemšanas.
Statuja tika uzcelta, kad Latvija vēl bija Padomju Savienības sastāvā, un tā sastāv no 80 m (260 pēdas) betona torņa ar padomju zvaigzni augšpusē un divām statuju grupām pie dīķa malas: Dzimtenes un komandas. no trim karavīriem. To veidojuši tēlnieki Ļevs Bukovskis un Aivars Gulbis.
dalītas jūtas
Daudzi Latvijas etniskās krievu minoritātes pārstāvji, grupa, kas veido aptuveni ceturto daļu no valsts 1,9 miljoniem iedzīvotāju, ir aptvēruši pieminekli un pulcējušies tā priekšā, lai noliktu ziedus Krievijas ikgadējos Uzvaras dienas svētkos 9. maijā.
Taču daudzi Latvijas iedzīvotāji to uzskata par padomju okupācijas simbolu, un līdz ar to notikums izraisīja domstarpības Latvijā, kas pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.
Plānotā nojaukšana lika Latvijas Krievijas Federācijai nedēļas nogalē paziņot, ka pirmdien vakarā tā plāno rīkot protestus pret šo pārcelšanos. Lange gan žurnālistiem sacīja, ka Rīgas dome viņiem neizsniegs atļauju rīkot šādu protestu.
Statujas nojaukšana Latvijā, kurai ir 214 kilometru (133 jūdzes) robeža ar Krieviju, notika mazāk nekā nedēļu pēc tam, kad kaimiņvalsts Igaunija likvidēja līdzīgu orientieri, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa Viņš teica Preses konferencē 3.augustā viņš sacīja, ka padomju pieminekļi sabiedriskās vietās visā valstī tiks novākti “cik drīz vien iespējams”.
tur Tas teica Visā Igaunijā joprojām ir no 200 līdz 400 padomju laika pieminekļu vai memoriālu.
Precīzs laiks un kārtība ir atkarīga no pašvaldību sagatavotības un loģistikas plāniem; Loģistika prasa tādu pašu apsvērumu, regulējumu un privātā sektora iesaisti.
“Ir skaidrs, ka Krievijas agresija Ukrainā ir plosījusi mūsu sabiedrībā tās brūces, kuras mums atgādina šie komunistiskie pieminekļi, un tāpēc to aizvākšana no publiskajām telpām ir nepieciešama, lai izvairītos no turpmākas spriedzes.”
16. augustā Igaunijas varas iestādes atcēla a T-34 tvertne No tās bāzes ārpus Narvas krievvalodīgajos Igaunijas austrumos es to aizvedu uz Igaunijas Kara muzeju Vijemzē, pilsētā uz ziemeļiem no galvaspilsētas Tallinas.
Associated Press piedalījās šajā ziņojumā.
