Latvijas aizliegumam nevakcinēt deputātus jākalpo par modinātājzvanu | Atzinums

Rakstu prezentācijā izteiktie viedokļi ir tikai autoru viedokļi.

Kopš pirmdienas Saeimas, Saimas domes un pašvaldību deputāti nespēj sniegt pierādījumus par vakcināciju vai atveseļošanos no koronavīrusa Covid-19. Izslēgts parlamentārās darbības, tostarp tiešsaistes sanāksmes un balsošana parlamentā.

Pagājušajā mēnesī arī Austrālijas Viktorijas štats uzlikts Vakcīnas deleģēšana likumdevējiem. Bet Latvija ir pirmā demokrātiskā valsts, kas to izdarījusi nacionālā līmenī.

Juridiskie eksperti apšaubīja procesa atbilstību Konstitūcijai Latvija Un Viktorija. Bet būtiskākais jautājums ir morālais un politiskais: cik tālu politika var iet vakcīnu mandātu piespiedu izpildē?

Mērķtiecība pret nevakcinētajiem grauj vienlīdzīgu pilsonību

Mēs esam pieraduši pie stingriem mūsu brīvību ierobežojumiem. Reizēm šīs pandēmijas laikā pārvietošanās brīvība ir beigusies. Joprojām stingri ierobežots.

Skolas un universitātes ir slēgtas. Mēs esam pieraduši slēpt pilnvaras, apņemšanos veikt pārbaudes un vakcinācijas statusa pierādījumus, lai piekļūtu precēm un pakalpojumiem, kas iepriekš bija pieejami ikvienam.

Lai gan reakcijas uz pirmo infekciju un nāves gadījumu Eiropā bija vispārīgi piemērojamas, dažkārt mērķējot uz kopienām, kuras cieš visvairāk, tā vairs nav.

Arvien biežāk politikas pasākumi ir vērsti uz nevakcinētiem pilsoņiem, pat ja viņi var pierādīt, ka nav slimi, uzrādot nesenos negatīvos testus.

Austrija atkal ir daļējā bloķēšanā. Cilvēki, kuri pašlaik nav vakcinēti Austrijā nevar aizbraukt dzīvesvietas, izņemot ierobežotu skaitu pamata iemeslu.

Jaundienvidvelsā, Austrālijā, nevakcinēti pieaugušie Nevar apmeklēt Citi cilvēki mājās, atkal ar dažiem konkrētiem izņēmumiem.

Singapūra ir nolēmusi, ka nevakcinētājiem tas būs jādara Apmaksājiet viņu medicīniskos rēķinus Ar COVID saistītai ārstēšanai no decembra sākuma.

Šāda veida pasākumi ir bijuši ļoti pretrunīgi – un tas ir pamatota iemesla dēļ. Mērķauditorijas atlase pilsoņiem, pamatojoties uz viņu vakcinācijas statusu, rada šaubas par vienlīdzīgas pilsonības principu, kas ir liberālās demokrātijas pīlārs.

READ  Hārvardas pētnieki atklāja, ka globālā sasilšana radīja rāpuļu vecumu

Likumdevējiem jāļauj darīt savu darbu

Pandēmija mūsdienu laikmetā rada nepieredzētu sabiedrības veselības problēmu. Miljoni gāja bojā. Dažus no šiem radikālajiem pasākumiem var attaisnot ētiski apsvērumi.

Un pat tad, ja mēs nepiekrītam konkrētiem pasākumiem, mēs varam pieņemt, ka tie ir likumīgi, ja tos pieņem demokrātiski pilnvaroti dalībnieki savu pilnvaru ietvaros. Patiešām, tas ir demokrātiskas valdības pamatā.

Mēs varam nepiekrist dažām koronavīrusa politikām, vienlaikus apliecinot demokrātisko dalībnieku spēku veikt šos aicinājumus.

Bet tas viss ir balstīts uz šo demokrātisko procedūru likumību. Tam ir vajadzīgas pamata pilsoniskās un politiskās tiesības, piemēram, tiesības uz vārda, biedrošanās un protesta brīvību, tiesības balsot un tiesības tikt ievēlētam.

Būtiski, ka šīs tiesības ir jānodrošina visiem politiskās sistēmas dalībniekiem. Ja jūs atbalstāt pilsoniskās un politiskās tiesības tikai tiem cilvēkiem, kuriem piekrītat, jūs neesat demokrāts.

Lēmumi izslēgt nevakcinētos parlamentāriešus Latvijā un Viktoriju grauj demokrātiju līdz minimumam.

Latvijas iedzīvotāji 2018. gadā devās pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par partijām, pamatojoties uz publiskiem kandidātu sarakstiem. Pārstāvju palātā ievēlētajiem likumdevējiem ir skaidras demokrātijas mandāts.

Ja šādas pilnvaras ir atkarīgas no viņu vakcinācijas statusa, tiek grauts kaut kas demokrātijas pamatelements: plurālisms.

Nevakcinētajiem deputātiem atņemot balsstiesības, Latvija iekļuvusi no demokrātijas atkāpušos ES valstu saraksta augšgalā.

Šis jautājums nav par to, vai ir ieteicams veikt stingrus pasākumus epidēmijas apkarošanai. Tas nav ideoloģijas jautājums. Demokrātiskās valstīs pilsoniskās un politiskās tiesības ir būtiskas visā politiskajā spektrā.

Demokrātiem visā Eiropā ir jāpamostas.

Žozete Deimona ir Leidenes Universitātes Politikas zinātnes institūta doktorante, pētot drošības politisko filozofiju. Toms Teons ir politikas teorijas un Eiropas politikas docents Leidenes Universitātes Politikas zinātnes institūtā un zinātniskais līdzstrādnieks Parīzes Politikas zinātņu institūta Eiropas studiju un salīdzinošās politikas centrā.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top