Radio Latvija 19. augustā ziņoja, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir palielinājies bioloģiski audzēto ogu un augļu skaits, un var būt eksporta potenciāls.
Zemnieku saimniecība “Kurpnieki” specializējas bioloģisko augļu nozarē. Viņi audzē upenes, ābolus, ērkšķogas un sausseržus. Īpašnieks Gints Strazdiņš vada Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas augļu nozari.
“Latvijā ir aptuveni 10 tūkstoši augļu un ogu dārzu. Ceturtā daļa no tiem ir bioloģiski. Pirms diviem gadiem tas bija tikai aptuveni 15% no visiem dārziem. Būtībā šis neprāts ir noticis pēdējo piecu gadu laikā. Patiesībā, pateicoties trim smiltsērkšķu, cidoniju un upeņu kultūras. Tās ir daudz audzējušas Kultūras. Bet varbūt jāņem vērā, ka tās apstrādā labību un ir vajadzīgi klienti. Zīmētās platības, teiksim, ir pārāk lielas Latvijas enerģijas patēriņam. “
Strazdiņš uzskata, ka bioloģiskās ogas un augļus Latvijas tirgū nevar saturēt.
“Latvijas tirgus katrā ziņā būtu pēc iespējas jāaizpilda ar vietējiem un bioloģiskiem produktiem. Bet mēs esam daudzi līdzīgi mums. Un varbūt, ja kāds vēlas to pārvaldīt nopietnāk, jo īpaši apgabalos, kas jau ir rūpnieciski ražoti ogām, mums ir arī jāskatās ārpus Latvijas un jāmeklē tirgi Eiropā Tur, tirgus iet uz augšu. Tur cilvēkiem nav pārāk daudz jādomā par izmaksām vai to, vai viņi to var atļauties. Ekoloģiskais tirgus, pārtikas tirgus ir ievērojami attīstās Rietumeiropā. Ja tiks atrasti stabili eksporta tirgi, mēs varam augt un paplašināmies. “
Latvijas Bioloģisko saimniecību asociācija ir izvirzījusi mērķi 2030. gadā Latvijā sasniegt 30% bioloģiski sertificētas lauksaimniecības zemes un publiskajos iepirkumos nodrošināt vismaz 30% bioloģiskās pārtikas.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
