tendences Ekskluzīva intervija ar LR Ārlietu ministrijas valsts ministru Andri Pelči
Ekonomiskās sadarbības rezultāti
Ar gandarījumu varu atzīmēt, ka veiksmīgi attīstās biznesa kontakti starp Latviju un Azerbaidžānu un pieaug uzņēmumu interese. 2020. gadā, kad kopējais preču tirdzniecības apjoms starp abām valstīm pieauga par 2,4%, neatkarīgi no COVID-19 pandēmijas, arī divpusējā preču tirdzniecības statistika 2021. gada deviņos mēnešos turpināja augšupejošu tendenci, palielinoties par 1,5 %.
Galvenās Latvijas eksporta preces ir pārtikas preces, farmācijas produkti un elektropreces. Importu no Azerbaidžānas galvenokārt veido tērauda un plastmasas izstrādājumi. Ražotāji aktīvi cenšas, tostarp ar vēstniecību atbalstu, paplašināt un dažādot preču piedāvājumu tirdzniecības tīklos un dot klientiem iespēju iepazīt un baudīt abu valstu produktus.
Kā jau minēju, mūsu sadarbības apjoms ar Azerbaidžānu preču tirdzniecības jomā pārsniedz pirmsepidēmijas līmeni. Diemžēl situācija pakalpojumu tirdzniecībā neuzlabojas. Skaitļi atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa. Tas skaidrojams ar to, ka mūsu pakalpojumu tirdzniecība galvenokārt ir saistīta ar pārvadājumiem un pasažieru pārvadājumiem, tas ir, tūrisma nozari, kas pašreizējos apstākļos piedzīvo grūtus laikus.
Taču jau 2022. gada aprīlī mūsu nacionālā aviokompānija Air Baltic plāno atsākt tiešos lidojumus starp Rīgu un Baku. Esmu pārliecināts, ka tas dos pozitīvu impulsu savstarpējo tirdzniecības kontaktu attīstībai, kā arī tūristu plūsmas atdzimšanai. Jāpiebilst, ka preču tirdzniecība vai sadarbība transporta sektorā nav vienīgās jomas, kurās redzam abpusēji izdevīgas sadarbības iespējas ar Azerbaidžānu.
Piemēram, vēlamies virzīties uz priekšu un paplašināt sadarbību kopīgu kultūras, izglītības un pētniecības projektu īstenošanā. Īpaši vēlos izcelt sadarbību izglītības jomā: Latvijas augstskolās ir uzņemti ap 170 Azerbaidžānas studentu, bet mēs priecātos redzēt mūsu augstskolās vairāk jauniešu no Azerbaidžānas. Latvijas valdība katru gadu piešķir noteiktu skaitu stipendiju studijām Latvijā un dalībai starptautiskās vasaras skolās studentiem un pētniekiem no Azerbaidžānas.
Iespējas transporta nozarē
Azerbaidžāna ir nozīmīgs Latvijas sadarbības partneris transporta un loģistikas nozarē Kaukāza reģionā. Mūsu transporta eksperti saskata iespēju attīstīt preču tranzīta pārvadājumus uz un no Centrālāzijas valstīm caur Azerbaidžānu, kur varam kļūt par partneriem multimodālos transporta savienojumos starp Āziju un Melnās jūras un Ziemeļeiropas valstīm. Latvija, visticamāk, kļūs par vārtiem uz ES tirgiem eksportam no Azerbaidžānas. Attiecīgi piedāvājam Azerbaidžānas uzņēmumiem ne tikai preču transportēšanu caur mūsu ostām, bet arī to uzglabāšanu, pārstrādi, izbeigšanu un papildu izplatīšanas iespējas Ziemeļeiropā.
Vēl viena daudzsološa sadarbības joma ir gaisa kravu pārvadājumi. Starptautiskā lidosta Rīga sadarbībā ar vietējiem kravu ekspeditoriem var nodrošināt gaisa kravu sadali pa Baltijas un Skandināvijas valstīm, kā arī nodrošināt Azerbaidžānas pusi Eirāzijas transporta attīstībā.
Sadarbības perspektīvas atjaunojamo energoresursu jomā
Latvijai ir kopīgas Viseiropas ambīcijas līdz 2050. gadam samazināt kaitīgos izmešus un sasniegt nulles oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Faktiski galvenais mērķis ir izveidot funkcionālu, sociāli orientētu un brīvā tirgus ekonomiku ar siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Eiropas Zaļā kursa sirds un dvēsele, un tas ir saskaņots ar Eiropas Savienības apņemšanos veikt globālus pasākumus klimata jomā saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Latvijai ir labas pozīcijas, lai efektīvi, caurskatāmi un sociāli iekļaujoši sasniegtu šos mērķus. Atjaunojamo energoresursu pirmspandēmijas īpatsvars galapatēriņā Latvijā bija 40,97%, savukārt vidējais līmenis Eiropas Savienībā ir 18,09%. Turklāt attiecīgā iekšzemes elektroenerģijas galapatēriņa ekvivalentā attiecība bija 53,40%, un Covid-19 pirmā un otrā pandēmijas viļņa grūtajos laikos tā stabili saglabājās virs 50,00% sliekšņa. Latvijas enerģētikas sektors demonstrē noturību, noturību un racionālu tirgus orientāciju, kas ļāvis tās attīstībai iet stabilu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu ceļu atbilstoši plašākam ES dekarbonizācijas kontekstam.
Dabasgāzes loma Latvijas iekšzemes energoresursu struktūrā pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājusies tirgus, tehnoloģisko un reģionālo faktoru ietekmē. Galvenais atjaunojamās enerģijas avots Latvijā ir biomasa, kam seko hidroelektrostaciju saražotā enerģija. Investīciju nodrošināšana ilgtspējīgās enerģētikas jaudās, jo īpaši vēja un saules enerģijas ražošanā, tiek uzskatīta par stratēģisku prioritāti, tāpēc tiek īstenots likumdošanas un administratīvais darbs, kas saistīts ar pašreizējā tiesiskā regulējuma pārskatīšanu tādā veidā, kas nodrošina pārredzamu, atklātu. un konkurences vidi strauji augošajos enerģijas tirgos, kas saistīti ar.
Īpaši pozitīvi Latvija saskata sadarbību ar Azerbaidžānu pētniecības un attīstības, zināšanu pārneses, tehnoloģiju apmaiņas, kā arī saules instalāciju attīstības jomās. Aicinām starptautiskos investorus paplašināt savu darbību Latvijā un Latvijā, jo vietējā tirgū ir vismaz 22-24% no importētās dabasgāzes, kas jāaizstāj ar vietējām ražošanas jaudām, kas balstītas uz atjaunojamiem energoresursiem, sniedzot unikālu iespēju uzņemties finanšu un darbības biznesa centienus un piedāvājot rentablas iespējas gūt peļņu strauji augošajās ilgtspējīgās nozarēs.
Investīciju iespējas
Diemžēl uzkrātās Azerbaidžānas tiešās investīcijas Latvijā 2021. gada otrajā ceturksnī ir samazinājušās par 23,5%, salīdzinot ar investīciju apjomu 2020. gada beigās. Līdz ar to mēs atzinīgi vērtējam investīcijas jebkurā tautsaimniecības nozarē. Jāpiebilst, ka IKT nozare ir attīstījusies par Latvijas visstraujāk augošo eksporta zonu. Latvijas prioritārie sadarbības vektori IKT sektorā izceļ sadarbības produktus un risinājumus starp nozarēm – bioekonomiku, biomedicīnu, viedos materiālus un fotoniku, kā arī viedo enerģiju.
Biznesa iespējām un to attīstībai ir liela nozīme mūsu divpusējās attiecībās. Tāpēc, ja Latvijas biznesa aprindas izrādīs interesi paplašināt savu darbību Azerbaidžānā, Latvijas vēstniecība Baku viņiem palīdzēs, kur vien tas būs iespējams.
turpmākā komunikācija
Vēlos atzīmēt regulārā augsta līmeņa politiskā dialoga turpināšanos starp Latviju un Azerbaidžānu, kas ir būtiska divpusējo attiecību sastāvdaļa. Tuvākajā laikā plānotās augsta līmeņa tikšanās ir Azerbaidžānas Nacionālās asamblejas spīkeres Suhibas Gavarovas vizīte Rīgā nākamā gada sākumā un Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika vizīte Baku. Turklāt nākamgad Rīgā notiks Starpvaldību ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības komitejas sanāksme, kas arī ir būtisks instruments abu valstu sadarbībai valdības līmenī.
–
Sekojiet mums Twitter Tvīta iegulšana
