Latvija un Igaunija ceturtdien, 11.augustā, izstājās no sadarbības grupas starp Ķīnu un vairāk nekā desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, sekojot savai Baltijas kaimiņvalstij Lietuvai, kas izstājās pērn.
Šāds solis pieņemts saistībā ar Rietumu kritiku pret Ķīnu par pieaugošo militāro spiedienu uz demokrātiski pārvaldīto Taivānu, kuru Ķīna uzskata par savu teritoriju, un Pekinas sakaru nostiprināšanos ar Krieviju tās iebrukuma Ukrainā laikā.
Attiecības starp Lietuvu un Ķīnu pasliktinājās pēc tam, kad Taivāna pagājušā gada beigās ļāva Taivānai atvērt īstu vēstniecību.
Ārlietu ministrija norādīja, ka valsts turpmāka dalība Ķīnas grupā “vairs neatbilst mūsu stratēģiskajiem mērķiem pašreizējā starptautiskajā vidē”.
Ceturtdien publicētajos paziņojumos Latvija un Igaunija norādīja, ka turpinās strādāt pie “konstruktīvām un praktiskām attiecībām ar Ķīnu”, vienlaikus ievērojot uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību un cilvēktiesības.
Tūlītēju komentāru no Igaunijas Ārlietu ministrijas iegūt neizdevās.
Ķīnas vēstniecības Rīgā (Latvijā) un Tallinā (Igaunijā) nekavējoties neatbildēja uz komentāru lūgumiem.
Starp valstīm, kuras joprojām ir sadarbības formātā, ir Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
Čehijas Ārlietu ministrija pērn maijā paziņoja, ka solījums par ievērojamām Ķīnas investīcijām un abpusēji izdevīgu tirdzniecību nav izpildīts pēc valsts parlamenta aicinājumiem izstāties no grupas.
Lasiet vairāk ar Euractiv
