Visvairāk jauno pilsonību (absolūtos skaitļos) piešķīrusi Itālija (213 700; 22% no ES kopējā skaita). Spānija (181 800; 18% no ES kopējā skaita) un Vācija (166 600; 17%) piešķīra otro un trešo lielāko jauno pilsonību skaitu.
Latvija 2022.gadā pilsonību piešķīrusi 966 cilvēkiem, liecina skaitļi. No tiem ar Latvijas pilsonību, kuri vēl nebija citas ES valsts pilsoņi, 57% bija bijušie “nepilsoņi”, 19% bija bijušie Krievijas pilsoņi un 8,9% bija Lielbritānijas pilsoņi.
No cilvēkiem, kuri 2022.gadā iegūs Latvijas pilsonību, 54% ir sievietes un 46% vīrieši. Viņu vidējais vecums bija 25 gadi. 2022. gadā pusmūžs No cilvēkiem, kas ieguvuši pilsonību visā Eiropas Savienībā, tas bija 31 gads.
Salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu 2022. gada 1. janvārī visvairāk pilsonības piešķīrusi Zviedrija (8,8 uz tūkstoti cilvēkiem), tai seko Luksemburga (8,3), Beļģija (4,2), Spānija (3,8) un Itālija (3,6). Latvijai līdzvērtīgs rādītājs bija tikai 0,5.
Bieži lietots rādītājs, lai novērtētu valsts politikas ietekmi uz pilsonību, ir “Naturalizācijas līmenis“Vai arī kopējā piešķirto tautību skaita attiecība pret krājumu Nepatriotisks Valsts iedzīvotāju skaits gada sākumā.
Pēc šī pasākuma Latvijā un kaimiņvalstī Igaunijā ir zemākie naturalizācijas rādītāji ES.
2022. gadā Rumānijā tika reģistrēts augstākais naturalizācijas rādītājs starp ES valstīm – uz katriem 100 nepilsoņiem tika piešķirtas 26,8 pilsonības. Zviedrija sasniedza 10,6, seko Nīderlande 4,4 un Itālija 4,2.
Skalas otrā galā zemākie naturalizācijas rādītāji uz 100 nepilsoņiem reģistrēti Latvijā un Igaunijā (abās 0,4), Austrijā un Bulgārijā (abās 0,7), kā arī Maltā un Čehijā (abās 0,8).
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
