Latvijā tekošā maksājumu konta deficīts 2023. gadā ir 4% no IKP

Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pērn sasniedza 1,617 miljardus eiro, kas atbilst 4% no IKP, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija. Pērn tekošā maksājumu konta deficīts ceturksnī bija 176 miljoni eiro, kas ir 1,6% no IKP.

Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirusikovs norāda, ka pērn tekošā maksājumu konta līmenis pēc augstā deficīta līmeņa 2022.gadā atgriezies 2021.gada līmenim līdzīgā līmenī.

“2023. gads Eiropā bija recesijas gads – no recesijas cieta vairāki nozīmīgi Latvijas tirdzniecības partneri. Īpaši izceļas Vācijas tautsaimniecības tempu palēnināšanās. Problēmas turpinājās arī Igaunijas ekonomikā. Vāja izaugsme bija arī Zviedrijā un Lietuvā Tomēr pagājušā gada beigas piedāvā pozitīvākas perspektīvas 2024. gadam – Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nedaudz pieauga.

Viņš arī norāda, ka šogad Eiropā varētu būt straujāka ekonomikas atveseļošanās – inflācijas bremzēšana palīdzēs atjaunot patērētāju pirktspēju, bet gaidāmais procentu likmju kritums palīdzēs augt investīcijām, tādējādi veicinot ārējo pieprasījumu.

Saskaņā ar The Economist datiem no Latvijas eksportēto preču vērtība 2023.gada ceturtajā ceturksnī pieauga pēc iepriekšējā krituma, kas ilga četrus ceturkšņus pēc kārtas. Salīdzinot ar trešo ceturksni, lielāks bija lauksaimniecības produktu eksports, nedaudz pieauga arī koksnes eksports. Kopumā ceturtajā ceturksnī vairuma preču eksporta vērtība bija tuvu vai nedaudz augstāka nekā iepriekšējā ceturksnī.

Savukārt preču eksports, salīdzinot ar 2022.gada beigām, pēc Mirošikova teiktā, atguvās par desmitdaļu, galvenokārt pateicoties divām preču grupām – minerālproduktiem (nafta, gāze, elektrība) un koksnes izstrādājumiem. .

“Metāla izstrādājumu gadījumā iemesls ir zemās cenas, savukārt koksnes izstrādājumu eksports ir stipri cietis no vājā ārējā pieprasījuma,” norāda Latvijas Bankas ekonomists.

Mirosikovs arī stāsta, ka pieaugusi eksportēto tekstilizstrādājumu un pārtikas preču, tostarp alkohola, vērtība.

2023. gadā pusi no preču eksporta krituma veidoja minerālprodukti, aptuveni trešdaļu krituma veidoja uz koksnes izstrādājumu rēķina, un lauksaimniecības produktu eksports bija par desmito daļu mazāks galvenokārt vājās graudu ražas dēļ, savukārt lielāks bija pieprasījums pēc mašīnām un elektroierīcēm.Ilgtspējīgs, pieaudzis pārtikas un alkohola eksports, jo joprojām lielu daļu veido šo preču reeksports uz Krieviju, skaidro ekonomists.

Viņš norāda, ka palielinājās arī preču imports. Tomēr importa apjomi saglabājās krietni zem 2022. gadā reģistrētā līmeņa, uzrādot kritumu par aptuveni 15%. Lauvas tiesu no importa krituma veidoja minerālprodukti – gandrīz trīs ceturtdaļas krituma bija saistīts ar energoresursu importa samazināšanos.

Pārējās preču grupās kritums bija mazāk izteikts. Savukārt importēto mašīnu, elektroierīču un metālu vērtība samazinājās par 10%. Vienlaikus pieauga importēto pārtikas preču vērtība. “Iepriekšējā gadā importa samazinājums bija būtisks, galvenokārt uz jau minēto minerālproduktu rēķina – pēdējā gada laikā energoresursu cenas atgriezās normālā līmenī, ievērojami zemāki nekā 2022. gadā. Līdz ar to ienākšanu spēkā un ierobežojumu dēļ Tirdzniecībā ar Krieviju pērn samazinājies arī koksnes un metālu imports, taču bija vērojams dažādu pārtikas preču un transportlīdzekļu importa kāpums,” piebilst Mirosikovs.

Viņš arī ziņoja, ka pakalpojumu tirdzniecība 2023.gada ceturtajā ceturksnī attīstījās nedaudz lēnāk nekā iepriekšējos ceturkšņos, galvenokārt vājā transportlīdzekļu un IT pakalpojumu eksporta dēļ. Noslēdzoties aktīvajai tūrisma sezonai, saruka arī ekskursiju eksports. Tomēr tūrisma aktivitāte, salīdzinot ar 2022. gada beigām, turpināja pieaugt. Īpaši jūtams pieaugums bija Latvijas tūristu braucienos uz ārvalstīm.

“Kopumā 2023.gads pakalpojumiem nebija slikts. Tūrisma nozare turpināja pietiekami veiksmīgi manevrēt sarežģītos apstākļos, pieauga arī gaisa transporta pakalpojumu eksports. Taču sakaru, datoru, informācijas un citu ekonomisko pakalpojumu sniegšana, kas jau iepriekš bija piedzīvojuši strauju izaugsmi gados palēninājās līdz Zināmā mērā, vājinoties attiecībām ar Krieviju un ekonomiskajai videi Eiropā neatrodoties labākajā situācijā, lielāka negatīvā ietekme bija automobiļu, dzelzceļa un jūras transporta pakalpojumiem.

Tāpat tika norādīts, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoms 2023. gada beigās bija mazāks, salīdzinot ar citiem ceturkšņiem. Gada pēdējos mēnešos līdzekļu aizplūde bija salīdzinoši līdzīga investīciju plūsmu lielumam. Šāda situācija galvenokārt ir saistīta ar to, ka parādu atmaksas bija daudz lielākas, savukārt ieguldījumi akcijās nepieauga tik strauji.

Kopumā ĀTI Latvijā 2023. gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 0,3% no IKP.

Lasi arī: Foto: Pie Latvijas Ministru kabineta pulcējas gandrīz 1000 zemnieku un mežstrādnieku

Seko mums Facebook Un X!