Ārlietu komiteju vadītāji kopīgajā paziņojumā atzīmēja, ka, lai gan valdošās partijas Gruzijas sapnis parlamenta vairākuma līderis pērn pavasarī solīja atsaukt no parlamenta apspriedēm tā dēvēto likumu par ārvalstu aģentiem, tagad viņi paziņojuši par šī likuma atjaunošanu. . Likumprojekts, neskatoties uz plašiem Gruzijas iedzīvotāju protestiem, tika pieņemts.
dokumentus
2024-04-04_Russian_Law_of_Return_in_Georgia.pdf
lejupielādēt
171,59 KB
Aktīvu kontroles komitejas vadītāji pauž dziļas bažas par likumprojekta saturu, kuram, viņuprāt, ir vairāk nekā pārejoša līdzība ar Putina Krieviju.
“[The law] Tā ir izstrādāta, lai stigmatizētu un vājinātu Gruzijas dinamisko proeiropeisko pilsonisko sabiedrību un NVO sektoru, vienlaikus tā ir plaši atzīta par Gruzijas lielāko bagātību un cerību, un tai ir reputācija kā viena no pārskatāmākajām organizācijām pasaulē budžeta un finansējuma ziņā. . Prezidenti saka savā kopīgajā paziņojumā.
Ārlietu komisijas priekšsēdētāji uzsver, ka šī likuma atjaunošana nopietni iedragā Gruzijas virzību uz Eiropu un tās kā kandidātvalsts pozīciju, jo pilsoniskās sabiedrības organizācijām un plašsaziņas līdzekļu brīvībai labvēlīgas vides radīšana un uzturēšana ir demokrātijas pamatā un ir ļoti svarīga. Eiropas integrācijas panākumi.
Viņi arī norāda, ka Gruzijai ES kandidātvalsts statuss tika piešķirts, pamatojoties uz to, ka tā īstenos Eiropas Komisijas noteiktos 12 soļus, lai virzītos uz iestāšanās sarunu sākšanu, un ka Gruzija līdz šim ir ieviesusi tikai trīs no šiem ieteikumiem.
“Mēs mudinām valdošo partiju “Gruzijas sapnis” atsaukt to no parlamentārām apspriedēm, vienlaikus turpinot atbalstīt Gruzijas tautas centienus Eiropā un sagaidām, ka Gruzija pildīs savu apņemšanos stiprināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības.” Paziņojumā teikts. “Mēs patiesi ceram, ka Gruzijas valdība vēlreiz demonstrēs savu briedumu un apņēmību integrēties Eiropas un eiroatlantiskajās institūcijās, vadoties pēc Rietumu liberālās demokrātijas vērtībām. Uz spēles ir likta Gruzijas tautas nākotne.”
Kopīgo paziņojumu parakstījuši Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Vācijas, Īrijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas un Apvienotās Karalistes parlamentu ārlietu komiteju vadītāji. Paziņojumu Latvijas vārdā parakstīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rehards Kūles.
Kopīgā paziņojuma pilns teksts angļu valodā ir pievienots šim stāstam un pieejams arī tiešsaistē šeit.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
