Latvijas finanšu ministrs sacīja, ka Baltijas valsts sāks atbrīvot dažas no savām finanšu sistēmām pēc tam, kad pirms sešiem gadiem lielas bankas sabrukums izraisīja ierobežojumu vilni, ko ārvalstu investori raksturoja kā apgrūtinošus.
Represijas sākās pēc tam, kad 2018. gadā ASV tika izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā pret valsts otro lielāko banku, un tās vainagojās ar Latvijas centrālās bankas vadītāja aizturēšanu. Solis panākt stingrāku piekļuvi finanšu pakalpojumiem divu miljonu iedzīvotāju valstī ir devusi vietu sūdzībām, ka ierobežojumi ierobežo investīcijas, tostarp ASV vēstnieka komentāriem.
“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas situācija Latvijā ir stabilizējusies, tāpēc varam dažus riskus samazināt,” intervijā Rīgā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradins.
Latvijas valdība un regulators risina sarunas par noteikumu atvieglošanu pēc virknes ierobežojumu, kuru mērķis bija izskaust nelegālo finansējumu, slēgt fiktīvus uzņēmumus un samazināt ārvalstu klientu bāzi. Rīgas Centrālā banka norāda, ka finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošana ir viena no šī gada galvenajām prioritātēm.
Šķēršļus banku pakalpojumu pieejamībai Latvijā uzsvēris ASV vēstnieks Kristofers Robinsons, kurš nesen sacīja, ka valsts stingro noteikumu dēļ zaudējusi desmitiem miljonu dolāru ASV investīcijās. Tas bija pretstats 2018. gadam, kad ASV Valsts kase palīdzēja izraisīt apsūdzību par naudas atmazgāšanu sekas.
“Īsi pēc manas ierašanās es apsvēru iespēju mēģināt atvērt kontu, un, ņemot vērā ļoti lielos šķēršļus, ar kuriem amerikānis šeit saskaras, mēģinot atvērt kontu, es neturpināju šo procesu,” intervijā Latvijas laikrakstam sacīja Robinsons. . televīzija.
Latvijas banku sektors, kurā dominē Zviedrijas un ASV privātā kapitāla investīcijas, saskaras ar kreditēšanas trūkumu un piesardzīgu pieeju klientu un darījumu nodrošināšanai, pat ja tas gūst lielu peļņu ar augstām procentu likmēm.
“Finanšu sektors Latvijā aktīvi sadarbojas ar Latvijas Banku riska samazināšanas jautājumos, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras klienti ar pārvaldāmiem riskiem,” sacīja Latvijas Finanšu asociācijas galvenais jurists Edgars Bastars. Viņš sacīja, ka jauno noteikumu mērķis būs uzlabot saziņu ar klientiem.
Latvija arī tiesājas ar globālajiem aizdevējiem. Premjerministrs Ivica Celina nesen tikās ar Commerzbank AG izpilddirektoru Manfredu Knopfu, kā arī Pekao Bank SA un PKO Bank Polski pārstāvjiem Polijā. Kaimiņvalsts Lietuvas prezidents Gitans Nauseda Pasaules ekonomikas forumā tikās ar Deutsche Bank izpilddirektoru Kristianu Šūingu, kas ir vēl viens potenciāls ieguvums reģionam.
Aseradens īpaši atzinīgi novērtēja Bundesbankas lēmumu atvērt savu centru Rīgā, kā arī tādas vietas kā Londona, Ņujorka, Singapūra un Tokija. Viņš sacīja, ka šis solis “noteikti” palīdz piesaistīt ārvalstu bankas.
“Tas ir ļoti nozīmīgs solis šajā virzienā, kad bankas interesējas par Latvijas tirgu,” sacīja Ašradiņš.
©2024 Bloomberg L.P
