Pirms rīt gaidāmā Latvijas parlamenta balsojuma par grozījumiem tiesību aktos, kas valsts likumdošanā efektīvi nostiprinātu pastāvīgo nelegālās un bieži vien vardarbīgās atgriešanas praksi uz robežām, sacīja Amnesty International Eiropas direktors Nils Muznieks.
Šis mēģinājums normalizēt praksi, kas nekaunīgi ir pretrunā starptautiskajām cilvēktiesību tiesībām, ir pretīgs un ir jānoraida. Legalizējot bēgļu un migrantu piespiedu atgriešanos, nedodot viņiem efektīvu iespēju izvērtēt savus individuālos apstākļus, varas iestādes Latvijā mīdīs viņu tiesības un valsts starptautiskās saistības.
“Priekšlikums ieviest “pastiprinātu” robežu režīmu ir kārtējais farss Latvijas varas iestādēm piešķirto ārkārtas pilnvaru pārkāpums. Tā vietā, lai radītu apstākļus cilvēkiem, kas vēlas drošību, piekļūt aizsardzībai uz robežas, šis priekšlikums dotu iespēju iestādēm turpināt darbu. slēgt robežas,” tostarp apturot robežšķērsošanas punktu darbību, kur cilvēki var meklēt aizsardzību.
“Ja šis balsojums tiks pieņemts, tas sekos līdzīgiem tiesību aktu grozījumiem Lietuvā un kļūtu par daļu no plašākas negatīvas reģionālās tendences, ko veicina Eiropas Komisijas nespēja nodrošināt, ka valstis ievēro neizraidīšanas principu un tiesības uz patvērumu.”
fons
Balsojumā izskatīs grozījumus Valsts robežas likumā un Robežsardzes likumā. Piedāvātie grozījumi pirmajā likumā dotu Ministru kabinetam pilnvaras ieviest “pastiprinātu” robežaizsardzības sistēmu, ļaujot piemērot īpašus noteikumus cilvēku pārvietošanās un atrašanās pie robežām saistībā ar “nesamērīgi lielu” nelegālo personu skaitu. Šķērsojumi vai šķērsošanas mēģinājumi. Lai to raksturotu kā “nesamērīgi lielu”, neregulāru šķērsojumu skaits varētu būt 15-20 cilvēki dienā 10 dienas pēc kārtas.
Ar grozījumiem Robežsardzes likumā tiktu ieviestas jaunas pilnvaras “novērst” nelegālu ieceļošanu uz robežas vienmēr, tostarp spēka lietošanu, pārkāpjot izraidīšanas aizliegumu un tiesības uz patvērumu. Lai gan priekšlikumā teikts, ka var būt “objektīvi definēti apstākļi”, kas ļautu kādu nekavējoties uzņemt, tie nav pietiekami definēti, un nav skaidrs, kā Latvijas varas iestādes šajā nolūkā plāno veikt individuālu cilvēku apstākļu izvērtējumu.
