Vācija, Igaunija, Latvija un Lietuva nākamajai Eiropas Komisijai ir iesniegušas virkni priekšlikumu, lai uzlabotu ES digitālo ainavu un padarītu to labvēlīgāku inovācijām.
iekšā papīrs Pagājušā gada beigās valstis paziņoja, ka ES digitālā politika ir jāvienkāršo, lai uzlabotu pārrobežu pakalpojumus un datu apmaiņu, kā arī labāk uzraudzītu ES digitālās politikas īstenošanu katrā valstī.
“Eiropai ir vajadzīga uz iespējām orientēta, inovācijām draudzīga digitālā programma. Par digitalizāciju ir jādomā un tā jāveido holistiski. Tas ietver pašreizējā daudzveidīgā ES digitālās politikas instrumentu kopuma pārskatīšanu un nostiprināšanu,” teikts dokumentā, kura mērķis ir izveidot jauno Komisiju. pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā. Koncentrējoties uz tās vienkāršošanu.
Šis ir pirmais ieskats četru valstu pulcēšanās ar nosaukumu Inovāciju klubs dienaskārtībā, kuru pagājušā gada februārī izveidoja Vācijas digitālais ministrs Volkers Vissings un katras Baltijas valsts digitālo tehnoloģiju jeb inovāciju ministrijas.
“Ideja ir apvienot Baltijas valstu vadošo lomu digitalizācijas jomā ar Vācijas politisko svaru,” sacīja Vācijas Digitālās ministrijas pārstāvis Florians Drukentaners. “Vācija kā lielākā ekonomika Eiropas Savienībā ir ļoti ieinteresēta spēcīgā un vienotā digitālā vienotā tirgū Eiropā.”
Trīs Baltijas valstis labi darbojas lielākajā daļā digitalizācijas pasākumu, kas ietver tādus faktorus kā interneta un mobilo sakaru pārklājums, prasmju līmenis un IT apmācības nodrošināšana, sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija un uzņēmumu digitālo rīku izmantošana.
Jaunākais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kurā ES valstis sarindotas, pamatojoties uz digitalizāciju, trīs Baltijas valstis apsteidz Vāciju pēc rādītājiem, tostarp digitālo sabiedrisko pakalpojumu pieejamības uzņēmumiem.
“Baltijas valstis ir īpaši draudzīgas inovācijām, jo to ekonomiskā un sabiedriskā attīstība, kā arī nacionālā drošība un noturība lielā mērā ir atkarīga no digitālās transformācijas,” sacīja Inovāciju kluba dibinātāja, Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra vietniece Ērika Korotšina. .
“Mūsu pieredze publiskā sektora digitālajā pārveidē var būt īpaši interesanta Vācijai, kur jaunu tehnoloģiju sasniegumu izmēģināšana publiskajā sektorā dažkārt var būt sarežģīta,” sacīja Koročina.
Raugoties no Baltijas valstu perspektīvas, sadarbība ar Vāciju, kurai ir viens no lielākajiem IKT tirgiem pasaulē, sniedz tām plašāku balsi ES digitālās politikas veidošanā.
Nākotnes pierādījums
Inovāciju klubs piedāvā deviņas jomas, lai nodrošinātu, ka ES ir nākotnes digitālā programma, tostarp digitālā vide, kas mazāk apgrūtina uzņēmumus un patērētājus, aktīvi iesaistot MVU un jaunuzņēmumus digitālo pakalpojumu izstrādē un saskaņojot piekļuvi ES radītajiem datiem. . .
No Kluba viedokļa ES vīzija par digitālo vienoto tirgu ir apsveicama, taču ir jābūt reālistiskākām un efektīvākām pieejām, lai sasniegtu šo sadarbspējas līmeni, nekā tas ir pašlaik.
Eiropas Savienība 2020. gadā uzsāka savas 10 gadu digitālās programmas otro versiju. Tas ietver tādus mērķus kā panākt, lai 75% uzņēmumu izmantotu progresīvas tehnoloģijas, lai vairāk nekā 90% MVU sasniegtu digitālās intensitātes pamatlīmeni, un divkāršot uzņēmumu skaitu. ES dibinātie uzņēmumi. – Uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru.
Šīs stratēģijas ietvaros 2022. gadā tika ieviests Digitālo pakalpojumu likums kā līdzeklis, lai labāk regulētu tiešsaistes platformas, kas darbojas ES. Taču tas skar parasto problēmu, ar ko saskaras ES tiesību akti, proti, ka īstenošana ir dalībvalstu ziņā.
“Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ko mēs redzam, attīstoties digitālajam vienotajam tirgum, ir sadrumstalots regulējums starp dalībvalstīm,” sacīja Koročina. “Eiropas Komisijai ir efektīvi jāuzrauga un jākoordinē, kā valstis var efektīvi iekļaut digitālo pakalpojumu tiesību aktus savos nacionālajos tiesību aktos.”
Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2022. gada ziņojumā ir uzsvērtas digitālā progresa atšķirības dažādos ES reģionos. Kopumā pēdējo četru gadu laikā Eiropas Savienība ir panākusi ASV progresīvu digitālo tehnoloģiju ieviešanu, atklāja Eiropas Investīciju banka. 2022. gadā 69 % ES uzņēmumu izmantoja tādus rīkus kā progresīva robotika, lielo datu analītika vai mākslīgais intelekts, salīdzinot ar 71 % ASV. Taču tajā pašā laikā 14% ES uzņēmumu norādīja, ka ierobežota piekļuve digitālajai infrastruktūrai ir būtisks šķērslis ieguldījumiem.
Viens no Inovāciju kluba mērķiem ir dot papildu impulsu Eiropas Savienībai turpināt pilnveidot savu digitālo vidi. “Ir svarīgi, lai mēs rastu kopīgus risinājumus ES līmenī, lai saglabātu konkurētspēju visā pasaulē un stiprinātu ES kā spēcīga tehnoloģiju centra pozīcijas,” sacīja Drukentaners.
Kuročina sacīja, ka daudzveidība, kas parasti ir šķērslis koordinācijai, šajā gadījumā varētu būt stiprā puse. “Atšķirības liek mums kļūt atvērtākiem un liek mums pārveidoties vai mainīties, kas ir ļoti svarīgi, ja mēs runājam par inovācijām vai IT — lietām, kas būtībā ir saistītas ar mūsu domāšanas maiņu un jaunu prasmju attīstīšanu.”
Inovāciju klubs plāno balstīties uz savu jaunajai komitejai iesniegto dokumentu, piesaistot papildu ekspertus, lai iesniegtu priekšlikumus topošajai digitālajai programmai.
Klubs vēlas paplašināties arī citās valstīs. “Mūsu cerības no Inovāciju kluba ir padarīt to par platformu un prakses kopienu, kurā iesaistītajām ES dalībvalstīm būtu iespēja apspriest digitālās transformācijas un inovāciju attīstības izaicinājumus, apmainīties ar idejām un nākt klajā ar priekšlikumiem un jautājumiem ES digitālajai programmai. “teica Koročina.
