Zemkopības ministrija (ZM) informēja nozari par Eiropas Komisijas (EK) plānu Baltijas jūras valstīm, tostarp Latvijai, būtiski samazināt vairāku zivju sugu nozveju 2024. gadā. Baltijas jūras reņģēm nozvejas samazinājums paredzēts sasniegs. 60%, Rīgas jūras līcī reņģes – 20%, bet plauži – 23%, salīdzinot ar 2023.gadu.
Ministrija Nepiekrīt plānam“Latvija kategoriski iebilst pret Eiropas Komisijas priekšlikumu,” viņš sacīja, uzsverot, ka tas postoši ietekmētu Latvijas zvejniecību un zivju pārstrādi, kas lielā mērā ir atkarīga no šiem zivju resursiem. Ministrija uzskata, ka plāns ir pārspīlēts un pieprasa Eiropas Komisijai 2024.gadā nesamazināt reņģu un brētliņu zvejas iespējas Latvijas zvejniekiem vairāk, nekā to prasa zivju krājumu stāvoklis.
Papildus vairāku sugu nozvejas samazināšanai plāns paredz samazināt arī pieļaujamo piezveju, sacīja Stankevičs. “Piezveja” ir vienas sugas netīša ieskaitīšana, apzināti zvejojot citu sugu.
“Tāpat tiešām vajadzētu pārtraukt brētliņu zveju. Bez reņģu piezvejas brētliņas īsti nevar noķert. Katru gadu Baltijas jūrā tiek piezveja maksimāli 5% līdz 6% reņģu. (.. Bet, ja mērķis būtu ierobežot vai pilnībā aizliegt, mēs vairs nevarētu ķert šprotes, sacīja Stankevičs.
Viņš lēš, ka Latvija zaudēs no 6 līdz 7 šprotu rūpnīcām. Makšķernieku biedrības vadītājs piebilda: “Šajā brīdī visas medību darbības beigsies.” “Rīgas šprotes” ir pieprasīts gardums daudzās pasaules valstīs.
“Viņi neieklausās mūsu viedoklī, viņi neieklausās zinātnes viedoklī. Viņi vienkārši pieņems tik drastisku lēmumu, visticamāk, ar mērķi slēgt Baltijas jūru zvejai, mēs šeit uzstādīsim tikai vēja parkus.” Stankevičs ieteica.
23. un 24.oktobrī zemkopības ministrs Armands Krause (Zaļo un zemnieku savienība) Luksemburgā piedalīsies Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā dalībvalstis lems par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2024. gadā, un noteikt atļauto nozvejas apjomu.
