Latvija ierosina aizliegt graudu importu no Krievijas uz Eiropas Savienību / pants

Šobrīd agresorvalsts graudi ieplūst Eiropas Savienībā, tostarp no Ukrainas okupētajām teritorijām, par cenu, kas ir krietni lētāka par tirgus cenu. Daļa no šiem graudiem paliek Latvijā un citās Eiropas valstīs.

Latvija ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes zemkopības ministra Armanda Krauza (Zaļo un zemnieku savienība) personā aicinās dalībvalstis noteikt Krievijas graudu importa aizliegumu, preses konferencē pēc plkst. otrdienas valdības sēdē. Krūzs sacīja, ka arī citas valdības dalībvalstis ES līmenī aizstāvēs šo nostāju.

Krūzs skaidroja, ka ierosinātais aizliegums neattieksies uz Krievijas graudu tranzītu caur Eiropas Savienību.

“Ir ļoti svarīgi neierobežot [grain] Šķērsojums [through the EU] Uz trešām valstīm, kas ir apgabali, kur nepieciešama pārtika, lai izvairītos no bada. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisko organizāciju politiku mēs nevaram rīkoties tā, lai cilvēki ciestu, piemēram, kādā Āfrikas valstī. Šķērsojums jāturpina. “Taču Eiropas Savienībai pārtikas produktu pietiek un bads mums nedraud, tāpēc ir ļoti svarīgi ierobežot šo graudu importu.”

Zemkopības ministrs uzsvēra, ka importa ierobežojumi un sankcijas pret Krieviju ir Eiropas Savienības līmeņa jautājums.

“Tas ir morāls jautājums, jo graudi tiek importēti no valsts, kas tiek uzskatīta par agresoru, un ekonomisks jautājums, jo Krievijas tirgotie graudi ir zem biržas cenām, un tas būtiski ietekmē ES dalībvalstu ekonomiku, t.sk. Latvija,” sacīja Krauze.

Absolūtais vairākums Krievijas importēto graudu ir kukurūza, kas nonāk arī ES tirgū, kur to izmanto pārtikā un dzīvnieku barībā, sacīja Krauze. Krūzs sacīja, ka Itālija importē lielāko daļu Krievijas graudu un Latvija ir otra lielākā Krievijas graudu importētāja Eiropas Savienībā, bet Grieķija ir trešajā vietā.

Bijušais Valsts prezidents un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja, ka graudiem, piemēram, minerālmēsliem un medikamentiem, sankcijas nav piemērotas, lai gan par to ir notikušas diskusijas. Rinkēvičs skaidroja, ka šīs preces nav iekļautas sankciju sarakstos saistībā ar pārtikas problēmām globālajos dienvidos un diskusijās par to, kā organizēt ES attiecības ar Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīm, lai panāktu Krievijas agresijas nosodījumu.

READ  Kvitova pārspēj Ostapenko, iegūstot Īstbornas titulu

Rinkēvičs sacīja, ka šo jautājumu ir iespējams aktualizēt vēlreiz, taču nevar gaidīt, ka ES ātri pieņems lēmumu. Taču sankciju noteikšana valsts vai pat Baltijas mērogā nedotu nekādu efektu, graudi tiktu transportēti pa citiem ceļiem un nebūtu īpašas ietekmes uz Krievijas kara finansējumu, tāpēc Latvija uzstāja uz kopēju Eiropas Savienību. Rinkēvičs norādīja savu nostāju šādos jautājumos.

Tā kā Eiropas līmenī šādi lēmumi netiek pieņemti ātri, zemkopības ministrs un Valsts prezidents aicina uzņēmumus pieņemt savus lēmumus.

No Krievijas šogad 11 mēnešos caur robežkontroles punktiem Latvijā ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudu, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas, kā iepriekš ziņoja LSM. ES un Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas preču importu no Krievijas, taču ir priekšlikumi apspriest Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu ES, piemēram, lauksaimniecības kooperatīvs “LATRAPS” aicina atteikties no saimnieciskās darbības, kas noved pie Krievijas ražošanas. iebraucot Latvijā..

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top