Finanšu pratības nedēļas galvenā uzmanība tiks pievērsta finanšu krāpniecībai un tam, kā no tās pasargāt sevi. Latvijas Centrālās Bankas (Latvijas Bankas) pārstāvis atzīmēja, ka krāpnieku lamatās nonāk dažāda vecuma cilvēki.
“Runa nav par veciem cilvēkiem, runa ir arī par pusmūža cilvēkiem, kuri krāpšanas rezultātā zaudē ļoti lielas naudas summas. Viņi mēdz būt neapdomīgi, tic solījumiem par ātru, lielu un milzīgu peļņu,” skaidroja galvenais darbinieks Armands Zogeves. Pieaugušo prasmju projektu eksperts.
Skolēnus šonedēļ izglītos par finanšu krāpšanu un to, kā izvairīties no iekļūšanas krāpšanas ķēdē, tā dēvētajos “naudas mūļos”, sacīja Latvijas Bankas Finanšu kultūras nodaļas vadītāja Aja Brikši. Tieši jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem ir viszemākais finanšu pratības līmenis.
“Visprasmīgākie mums ir cilvēki vecumā no 30 līdz 40 gadiem, kas ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Un, ja paskatāmies, tad nereti valda mīts, ka Latvijā vecāka gadagājuma cilvēkiem, iespējams, visvairāk pietrūkst finanšu prasmju. Nu tad mēs Gribas iebilst no mūsu puses, ka “patiesībā Latvijā gados vecāki cilvēki plāno savu naudu un arī uzkrāj,” sacīja Briksi.
Finanšu kultūras nedēļā piedalās daudzi uzņēmumi un iestādes. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā iedzīvotājiem e-apmācības.
“Cikls sastāv no četrām daļām – nauda un darījumi, privātā finanšu plānošana, finanšu un ekonomiskā vide, tajā skaitā nodokļi, valsts budžets un sociālais budžets, tajā skaitā sociālās apdrošināšanas sistēma,” skaidroja Zojeves.
Lai uzzinātu par Finanšu kultūras nedēļas aktivitātēm, Latvijas Banka aicina apmeklēt vietni naudasskola.lv (tikai latviešu valodā).
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
