“Kā Latvija var sasniegt ilgtspējīgu izaugsmi un veicināt labklājības pieaugumu?” , kā to savā paziņojumā medijiem par situāciju darba tirgū pieprasa valsts Ekonomikas ministrija. Ministrija sagaida, ka valstī palielināsies to darba vietu īpatsvars, kurās nepieciešamas augstas prasmes, savukārt samazināsies vidējas un zemas kvalifikācijas.
Ministrijas atbilde uz pašas uzdoto jautājumu, ņemot vērā valdības izvirzīto prioritāti: Valstij ir nepieciešamas pārmaiņas ekonomikā ar fokusu uz augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu, lielāku aktivitāti eksporta tirgos un plašāku digitālo risinājumu izmantošanu vietējā tirgū. Lai pārveidotu ekonomiku, būs nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks. Samazināsies to darbu skaits, kuriem nepieciešama zema un vidēja kvalifikācija.
“Jaunu tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstība, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un dažādu procesu pilnveidošana lielā mērā veicinās dažādu nozaru un tautsaimniecības strauju attīstību kopumā. darbaspēka īpatsvars ir vēl viens svarīgs faktors straujākas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai.
Tāpēc ir svarīgi pielāgot izglītības piedāvājumu pašreizējām un nākotnes darba tirgus vajadzībām
Uzlabot uzņēmējdarbības konkurētspēju un veicināt tautsaimniecības pārstrukturēšanu no zemo uz vidējo un augsto tehnoloģiju sektora un nodrošināt labāku iedzīvotāju labklājību,” skaidro ekonomikas ministre Ilse Endriksone.
“Ko mūsu jauniešiem vajadzētu mācīties, lai nākotnē nopelnītu vairāk?” , turpina ministrs, vienlaikus atbildot uz jautājumu: Saskaņā ar jaunākajām darba tirgus prognozēm, drīzumā akūti trūks izglītības speciālistu eksaktajās zinātnēs.
Profesionāļu trūkums dabaszinātnēs, IKT un inženierzinātnēs 2030.gadā var pārsniegt 9000.
Speciālistu ar vidējo izglītību trūkums var sasniegt aptuveni 70 000 cilvēku.
Īpaši akūts deficīts varētu rasties speciālistu ar profesionālo izglītību inženierzinātnēs un ražošanā.
Cilvēkiem ar vidējo, pamatizglītību un zemāko izglītību būs grūtības atrast darbu. Ministrija paredz, ka darbaspēka pārpalikums šajos izglītības līmeņos līdz 2030. gadam sasniegs gandrīz 96 000. Problēmas ar darba atrašanu var būt arī cilvēkiem ar augstāko izglītību sociālajās, uzņēmējdarbības un humanitārajās zinātnēs.
Lielākais jaunu darba vietu pieaugums profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos dienestos, IKT pakalpojumos un būvniecībā gaidāms līdz 2030. gadam.
Vienlaikus ilgtermiņā jeb līdz 2040.gadam, visticamāk, Latvijā lielākā daļa darba vietu būs profesionāļiem, zinātniski tehniskajiem dienestiem, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju dienestiem. To var teikt par veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, kurus visvairāk ietekmē iedzīvotāju novecošanas tendences un pieprasījuma pieaugums pēc dažādiem veselības aprūpes, rehabilitācijas un citiem ar “sudraba ekonomiku” saistītiem pakalpojumiem.
Pēdējos gados sastaptie izaicinājumi – COVID-19 pandēmija, pieaugošā spriedze ar ģeopolitisko situāciju – atstājuši iespaidu uz darba tirgu, jo darbinieku skaits joprojām atpaliek no pirmspandēmijas un pirmskara līmeņa. . Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, situācija darba tirgū pamazām stabilizējas. Tomēr tas arī sašaurina darba piedāvājumus un palielina darbaspēka trūkumu.
Lai gan sagaidāms, ka līdz 2040. gadam iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā kļūs lēnāka, turpināsies iedzīvotāju novecošanās, kā arī darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums gaidāms darbspējīgo iedzīvotāju vidū. Tas nozīmē, ka demogrāfiskie procesi būtiski ietekmēs darba tirgu.
Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, vidējā un ilgā termiņā bezdarbs samazināsies. Šogad tas var nokrist zem 7%. Kopumā bezdarbs vidējā un ilgā termiņā būs tuvu “normālajam līmenim” (5-6%). Ministrija brīdina, ka augstākais bezdarba risks ir iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un cilvēkiem bez profesionālām prasmēm/profesionālās kvalifikācijas.
Lasi arī: Tallink grupa gatavo darbinieku atlaišanu Igaunijā un Latvijā
