Prezidentam Baidenam pirmdien pirms NATO samita Lietuvā ir paredzēta tikšanās ar karali Kārli III un Lielbritānijas premjerministru Riši Sunaku, kā arī vizīte Somijā. Viņa ceļojums, kurā ietilpst trīs valstis, koncentrēsies uz atbalsta gūšanu Ukrainai, nepiešķirot tai nenovēršamu dalību aizsardzības aliansē.
Intervijā telekanālam CNN Baidens sacīja, ka balsojums par Ukrainas dalību NATO būtu “pāragrs”, kamēr turpinās karš ar Krieviju, un aicināja izvēlēties “racionālu ceļu”, lai Ukraina pievienotos blokam. Tajā pašā laikā Turcija un Ungārija bloķē Zviedrijas centienus pievienoties NATO, uzsverot šķelšanos, kas varētu iedragāt alianses atturošo spēku bīstamā konfrontācijā ar Maskavu.
Šeit ir jaunākās ziņas par karu un tā ietekmi visā pasaulē.
Mūsu korespondentu analīze
Liktenīgs samits pirms 15 gadiem karājas virs NATO sanāksmes Viļņā: NATO līderiem šonedēļ tiekoties Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, Ukrainas amatpersonas pieprasa, lai viņu Rietumu kolēģi atceras Bukarestes samita mantojumu, raksta Išans Tarūrs. 2008. gada NATO sanāksmē Rumānijas galvaspilsētā bijušajām padomju republikām Gruzijai un Ukrainai tika piedāvāts tikai neskaidrs apņemšanās kādā brīdī pievienoties aliansei, bez konkrēta plāna, kā un kad to varētu sasniegt.
Šis puslīdzīgais žests atspoguļoja Rietumu šķelšanos tajā laikā. No vienas puses, prezidenta Džordža Buša administrācija, kas ārzemēs bija ļoti nepopulāra pēc postošā kara Irākā un ir pēdējā amatā, ir mēģinājusi iepazīstināt abas valstis ar oficiālu “bioloģiskās rīcības plānu”. Savukārt Rietumeiropas valdību grupa Vācijas vadībā uzskatīja, ka ne Gruzija, ne Ukraina nav politiski gatavas stāties aliansē, un šķībi skatījās uz iniciatīvām, kas varētu “pļāpāt” Kremlī.
