Cik vērts ir Krievijas rublis?
Pirmdien Krievijas rubļa kurss nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2022.gada marta tieši pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins uzsāka Maskavas visaptverošo iebrukumu Ukrainā.
Pieaugot bažām par valūtas vājumu, Krievijas centrālā banka paziņoja, ka otrdienas rītā sarīkos ārkārtas sanāksmi, lai “pārrunātu bāzes likmes līmeni”. Banka, kas pirms trim nedēļām paaugstināja bāzes procentu likmi par pilnu procentpunktu, līdz 8,5 procentiem, pēdējās dienās ir devusi signālu, ka ir gatava paaugstināt procentu likmes, lai ierobežotu inflāciju.
Šķiet, ka Bankas paziņojums palēnināja rubļa vērtības kritumu. Pēc pavājināšanās līdz aptuveni 102 pret dolāru, tas nostiprinājās un tirdzniecībā šķērsoja zem 100.
Rubļa vērtība pret dolāru kopš gada sākuma kritusies par aptuveni 25 procentiem. Tās lejupslīde ir radījusi bažas par inflācijas pieaugumu, un tā lika Kremļa faniem valsts ziņu medijos kritizēt valsts finanšu iestādes.
rakstīja Putina ekonomikas padomnieks Maksims S. Oreškins viedokļu sleja Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS pirmdien ziņoja, ka “galvenais rubļa vājuma un inflācijas paātrinājuma avots ir pielāgojošā monetārā politika”, un Krievijas centrālajai bankai ir “visi nepieciešamie instrumenti situācijas normalizēšanai tuvākajā nākotnē”.
“Vājais rublis sarežģī ekonomikas restrukturizāciju un negatīvi ietekmē iedzīvotāju reālos ienākumus,” viņš rakstīja. “Spēcīgs rublis ir Krievijas ekonomikas interesēs.”
Pagājušajā nedēļā Krievijas televīzijas komentētājs Vladimirs Solovjovs, kurš aizstāv Kremli, sacīja, ka rubļa vērtības kritums ir vispārēji izsmiekls.
Krievijas centrālā banka ceturtdien paziņoja, ka, cenšoties stiprināt rubli, tā pārtrauks ārvalstu valūtas iegādi uz atlikušo gadu.
Un pirmdienas rītā tam sekoja paziņojums uz Interfax Sakot, ka tā “atzīst iespēju tuvākajās sanāksmēs paaugstināt galveno procentu likmi”. Pēcpusdienā, pēc rubļa nepārtrauktā vājuma, tika paziņots par otrdienas rīta sanāksmi, mēnesi pirms nākamās Bankas likmes noteikšanas sanāksmes 15. septembrī.
Krievijas gada inflācijas līmenis jūlijā bija 4,3 procenti, un centrālā banka prognozēja, ka līdz gada beigām tas varētu pieaugt līdz 6 procentiem.
Bažas par rubli un inflāciju ir jaunākā finanšu nestabilitātes krīze, ko izraisīja Putina karš pret Ukrainu. Valdības pieaugošais budžeta deficīts rada bažas arī par Krievijas milzīgo kara izdevumu ilgtspēju.
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Krievijas ekonomika aprīļa-jūnija periodā salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieauga par 4,9%, piektdien paziņoja valdība, kas ir labāks rezultāts, nekā gaidīts, un valsts pirmais ikgadējais ekonomikas izaugsmes pieaugums kopš kara sākuma. Ukrainā.
Jūlijā Starptautiskais Valūtas fonds palielināja viņas cerības Krievijas ekonomikas izaugsmei 2023. gadā līdz 1,5 procentiem, no 0,7 procentiem. 2022. gadā valsts IKP saruks par 2,1%. Izaugsmi Krievijā lielā mērā noteica valdības izdevumi karadarbībai, kas veicināja inflāciju un palielināja budžeta deficītu.
Pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Krievijai bija grūti aizpildīt robus savā ekonomikā, ko izraisīja Rietumu sankciju uzbrukums un kapitāla un aktīvu migrācija, savukārt rubļa kurss attiecībā pret dolāru nokritās līdz 135. Taču straujš naftas cenu kāpums un importa kritums palīdzēja rublim atgūties un 2022. gadā radīja rekordlielu tirdzniecības pārpalikumu 221 miljarda dolāru apmērā.
Šogad pārpalikums ir sarucis un naftas ieņēmumi ir strauji samazinājušies Rietumu embargo un cenu griestu dēļ.
Oļegs Matsņevs Piedalieties atskaišu sagatavošanā.
