Krievijas prezidenta vēlēšanas 2024. gadā: Putins pagarina viena cilvēka varu pēc vadītām vēlēšanām, kurās nebija ticamas opozīcijas

CNN
—

Prezidents Vladimirs Putins pastiprināja savu satvērienu pār valsti, kuru viņš vadīja kopš pagājušā gadsimta mijas, un uzvarēja Krievija Vēlēšanas noritēja ar pārliecinošu balsu vairākumu, un rezultāts bija izšķirts.

Centrālā vēlēšanu komisija pirmdien ziņoja, ka Putins ieguvis 87,3% balsu ar rekordlielu 77,5% vēlētāju aktivitāti pēc tam, kad tika saskaitītas visas trīs prezidenta vēlēšanu dienas.

Rezultāts nozīmē, ka Putins valdīs vismaz līdz 2030. gadam, kad viņam būs 77 gadi. Viņš ir visilgāk amatā esošais līderis Krievijā kopš padomju diktatora Josifa Staļina un nodrošinās savu trešo pilno desmitgadi pie varas.

Ar lielāko daļu Opozīcijas kandidāti ir miruši, ieslodzīti vai izsūtīti trimdā Vai arī viņam ir liegts kandidēt – un tā kā opozīcija Krievijā ir faktiski aizliegta kopš tā 2022. gada februārī uzsāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā – Putins nav saskāries ar nekādu ticamu izaicinājumu viņa varai.

Kandidātus, kuriem atļauts stāties pretī Putinam, Kremlis ir rūpīgi atlasījis. Viņa tuvākais konkurents Nikolajs Haritonovs no Komunistiskās partijas saņēma tikai 4,3% saskaitīto balsu.

Rezultāts bija neizbēgams – Putina runasvīrs pagājušajā gadā sacīja, ka balsojums “nav īsti demokrātisks”, bet gan “dārga birokrātija”. Taču vēlēšanu rituāls Kremlim ir ļoti svarīgs kā Putina varas apliecināšanas līdzeklis.

Šis rituāls notika ik pēc četriem gadiem, pirms 2008. gadā tika mainīts likums, lai pagarinātu prezidenta termiņu līdz sešiem gadiem. Sekojošās konstitucionālās izmaiņas likvidēja prezidenta termiņu ierobežojumus, potenciāli ļaujot Putinam palikt pie varas līdz 2036. gadam.

Uzvaras aplī savā vēlēšanu galvenajā mītnē svētdienas vakarā Putins sacīja, ka vēlēšanas ir “stiprinājušas” nacionālo vienotību un ka Krievijai priekšā ir “daudzi uzdevumi”, turpinot savu konfrontācijas ceļu ar Rietumiem.

“Lai kā mūs censtos iebiedēt, lai kā mūs apspiestu, mūsu gribu, mūsu apziņu, neviens kaut ko tādu vēsturē nav spējis izdarīt, un tas nenotiks tagad un nenotiks. notikt” nākotnē. Viņš teica: “Nekad.”

To ir izdarījuši Putina stingrākie pretinieki Viņš nomira pēdējos mēnešos.

Pēc neveiksmīgas sacelšanās vadīšanas jūnijā Vāgnera algotņu priekšnieks Jevgēņijs Prigožins tika nogalināts divus mēnešus vēlāk pēc tam, kad viņa lidmašīna avarēja, ceļojot no Maskavas uz Sanktpēterburgu. Kremlis noliedza jebkādu saistību ar Prigožina nāvi.

Vēlēšanas notika mēnesi vēlāk Aleksejs NavaļnijsPutina spēcīgākais pretinieks nomira soda kolonijā Arktikā. Navaļnija ģimene un atbalstītāji apsūdzēja Putinu atbildību par viņa nāvi, ko Kremlis noraidīja.

Putins savā runā svētdienas vakarā nepieredzēti lauza savu tradīciju neizrunāt Navaļnija vārdu, apsprieda viņa nāvi un apstiprināja diskusijas par… Iespējama ieslodzīto apmaiņa Piedaloties opozīcijas pārstāvim. Navaļnija sabiedrotie jau iepriekš bija apgalvojuši, ka pirms viņa nāves viņš bija “dienu attālumā”, lai viņu apmainītos.

“Kas attiecas uz Navaļnija kungu – jā, viņš ir miris. Tas vienmēr ir skumjš notikums. Bija arī citi gadījumi, kad cilvēki nomira cietumā. Vai tas nenotika ASV? Viņš teica: Tas notika, un ne tikai vienu reizi.

Putins sacīja, ka dažas dienas pirms Navaļnija nāves viņš tika informēts par ierosinājumu apmainīt viņu pret Rietumvalstīs turētajiem ieslodzītajiem. “Cilvēks, kurš ar mani runāja, vēl nebija pabeidzis savu teikumu, kad es teicu, ka piekrītu,” sacīja Putins. “Bet diemžēl tā notika [Navalny’s death] Tas notika. Bija tikai viens nosacījums, proti, mēs viņu nomainām, lai viņš neatgriežas. Ļaujiet viņam tur sēdēt. Nu, tādas lietas notiek. Tur neko nevar darīt, tāda ir dzīve.”

Navaļnija atraitne Jūlija Navaļnaja bija mudinājusi krievus masveidā piedalīties, lai izrādītu pretestību svētdien, pēdējā balsošanas dienā visā Krievijas 11 laika zonās un 88 federālajos apgabalos. Iepriekš Kremlis brīdināja par neatļautām pulcēšanās vietām.

CNN komanda Maskavā vēroja, kā rinda pie vēlēšanu iecirkņa strauji aug pusdienlaikā t.s. Pret Putina demonstrācijas. Navaļnija iedvesmots. Sieviete, kas gaidīja rindā, telekanālam CNN sacīja: “Šī ir pirmā reize savā dzīvē, kad redzu rindu uz vēlēšanām.” Uz jautājumu, kāpēc viņa ieradās tajā stundā, viņa atbildēja: “Jūs zināt, kāpēc. Es domāju, ka visi šajā rindā zina, kāpēc.”

Līdzīgas protesta akcijas notika pie Krievijas vēstniecībām visā Eiropā, pusdienlaikā Londonā, Parīzē un citur pulcējoties lieliem ļaužu ļaužu pulkiem. Navaļnaja piedalījās demonstrācijā Berlīnē, gaidot rindā ar citiem vēlētājiem opozīcijas izrādē.

Vēlēšanas tika sabojātas arī ar redzamākiem spītības aktiem. Līdz sestdienai Krievija pret cilvēkiem bija ierosinājusi vismaz 15 krimināllietas Ielejiet krāsvielu vēlēšanu urnāsViņi dedzināja vai meta Molotova kokteiļus vēlēšanu iecirkņos. Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamfilova sacīja, ka par mērķi vērsti 29 vēlēšanu iecirkņi 20 Krievijas reģionos, tostarp astoņi ļaunprātīgas dedzināšanas mēģinājumi.

Balsošanas pēdējā dienā vismaz 16 pilsētās tika arestēti vairāk nekā 60 Krievijas iedzīvotāji, ziņo neatkarīgā cilvēktiesību grupa OVD-Info.

Krievija arī rīkoja prezidenta vēlēšanas četros Ukrainas reģionos, kurus tā anektēja sava visaptverošā iebrukuma laikā. Ukraina paziņoja, ka vēlēšanas ir pretrunā ar starptautiskām tiesībām un tiks klasificētas kā “nenojamas”.

Krievijas iekārtotās varasiestādes okupētajā Ukrainā ziņoja, ka vēlētāju aktivitāte vēlēšanās pārsniedza 80%. Taču ir parādījušies pierādījumi vēlētāju piespiešanai. Krievijas telegrammas kanāli rādīja krievu karavīrus, kas pavadīja vēlēšanu amatpersonas, kad viņi devās māju uz māju, lai savāktu balsis.

Video no Luhanskas redzams, kā vecāka gadagājuma sieviete savā dzīvoklī aizpilda vēlēšanu zīmi un ievieto to vēlēšanu urnā, bet virs viņas stāvēja vīrietis militārā formā ar šauteni uz krūtīm.

Pēc provizorisko rezultātu publicēšanas svētdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Putinu raksturoja kā “diktatoru”, bet Krievijas vēlēšanas – kā “viltus”.

“Ikvienam pasaulē ir skaidrs, ka šis indivīds, kā tas bieži ir noticis vēsturē, ir slims ar varu un dara visu, kas ir viņa spēkos, lai valdītu uz mūžu. Nav tāda ļaunuma, ko viņš neapņemtos pagarināt savu personīgo varu. . Pasaulē nav neviena, kas būtu no tā imūna,” sacīja Zelenskis.

Vēlēšanas notiek pēc vairāk nekā divus gadus ilga kara, kas Krievijas iedzīvotājiem ir izmaksājis lielas izmaksas. Kremlis slēpj upuru skaitu noslēpumā, taču Rietumu amatpersonas uzskata, ka kaujas laukos Ukrainā gājuši bojā vai ievainoti vairāk nekā 300 000 Krievijas karavīru.

Atbildot uz žurnālista jautājumu svētdien par Francijas prezidents Emanuels Makrons Savos pagājušajā mēnesī izteikumos, ka viņš neizslēdz Eiropas spēku nosūtīšanu uz Ukrainu, Putins sacīja, ka šāds solis būtu “viena soļa attālumā no Trešā pasaules kara”.

Putina iebrukums ir pārveidojis pasaules pēcaukstā kara ģeopolitiskos asis, kā rezultātā Rietumi pēc gadu desmitiem ilgušām draudzīgākām attiecībām uzskatīja Krieviju par pretēju valsti. Karš sarucis arī Putina pasauli pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa pērn izdeva viņa aresta orderi saistībā ar apsūdzībām kara noziegumu izdarīšanā Ukrainā, uzliekot par pienākumu vairāk nekā 100 valstīm arestēt Krievijas līderi, ja viņš spēs kāju to teritorijā.

Taču karš pavēra jaunus apvāršņus arī Krievijai, kura centās veidot jaunas partnerattiecības un nostiprināt esošās. Krievijas attiecības ar Ķīnu, Ziemeļkoreju un Irānu, kas nenosodīja iebrukumu, ir padziļinājušās, un Putins ir mēģinājis tiesāt globālo dienvidu valstis, piedāvājot vīziju par pasauli, kuru nevada Rietumi.

Putina kritiķi apsūdz viņu ārpolitikas problēmu veidošanā, lai novērstu viņa valdības nespēju atrisināt neskaitāmas Krievijas iekšējās problēmas, sākot no zemā dzīves ilguma līdz plaši izplatītai nabadzībai.

Kamēr Krievija izdzīvoja Sodi Labāk, nekā gaidīts, Rietumu valstu uzspiestais konflikts izkropļoja to ekonomiku, absorbējot resursus militārajā ražošanā. Inflācija pieauga, pamata preces, piemēram, olas, kļuva nepieņemamas, un desmitiem tūkstošu jauno speciālistu pameta valsti.

Sabiedriskās domas noteikšana ir sarežģīta tādās autoritārās valstīs kā Krievija, kur sargsuņu organizācijas darbojas stingrā uzraudzībā un daudzas baidās kritizēt Kremli.

Taču nevalstiskā aptauju organizācija Levada Center norāda, ka gandrīz puse Krievijas iedzīvotāju stingri atbalsta karu Ukrainā un vairāk nekā trīs ceturtdaļas nedaudz atbalsta karu Ukrainā. Levada arī ziņo, ka Putina atzinības reitingi pārsniedz 80% – Rietumu politiķu vidū šis rādītājs ir gandrīz nezināms, un tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar trim gadiem pirms visaptverošā iebrukuma Ukrainā.