Krievija rīko jūras spēku mācības, kas satricināja Eiropas Savienības dalībvalsti Īriju

Krievija paziņojusi, ka pārcels jūras spēku mācības pie Īrijas krastiem pēc tam, kad Dublina pauda bažas par tām, jo ​​pastāv saspīlēts strīds ar Rietumiem par NATO paplašināšanos un bažas, ka Krievija gatavojas iebrukt Ukrainā.

Mācības bija plānots no 3. līdz 8. februārim 240 kilometrus (150 jūdzes) no Īrijas dienvidrietumiem – starptautiskajos ūdeņos, bet Īrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Īrija ir 27 valstu Eiropas Savienības dalībvalsts, bet nav NATO dalībvalsts.

Šonedēļ Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs iebilda pret kara spēlēm, sakot: “Šis nav īstais laiks, lai palielinātu militāro aktivitāti un spriedzi Ukrainā notiekošā kontekstā. Fakts, ka viņi izvēlas to darīt rietumos. robeža, ja vēlaties, no Eiropas Savienības, pie krastiem Īri, mūsuprāt, ir nevēlami.”

Sestdien Krievijas vēstniecība Īrijā Facebook publicēja vēstnieka Jurija Filatova ziņojumu, kurā teikts, ka mācības tiks pārceltas ārpus Īrijas ekonomiskās zonas “ar mērķi netraucēt zvejas aktivitātes”.

Šāds lēmums bija reta piekāpšanās, pieaugot spriedzei saistībā ar to, ka Krievija pie Ukrainas robežas uzkrāj aptuveni 100 000 karavīru, un tās prasības NATO apņemties neļaut Ukrainai pievienoties aliansei, apturēt NATO ieroču izvietošanu pie Krievijas robežas un atkāpties. . Tās spēki ir no Austrumeiropas.

ASV un NATO šonedēļ oficiāli noraidīja šīs prasības, lai gan Vašingtona ir noteikusi jomas, kurās varētu notikt diskusijas, radot cerību, ka varētu būt veids, kā izvairīties no kara.

READ  Klimata aktīvisti pieliek rokas pie Goijas gleznām Prado muzejā Spānijā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav nācis klajā ar publiskiem paziņojumiem par Rietumu reakciju. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sacīja, ka tas neatstāj lielas iespējas vienoties, lai gan viņš arī saka, ka Krievija nevēlas karu.

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins piektdien paziņoja, ka Putins var izmantot jebkuru savas varas daļu, lai sagrābtu Ukrainas pilsētas un “svarīgus reģionus” vai veiktu “piespiedu vai provokatīvas politiskas darbības”, piemēram, separātistu teritoriju atzīšanu Ukrainas iekšienē.

Divi reģioni Ukrainas austrumos atrodas Krievijas atbalstīto nemiernieku kontrolē kopš 2014.gada pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainai Krimu.

Krievijas likumdevējs mudina šo Ukrainas apgabalu iedzīvotājus pievienoties Krievijas armijai, kas liecina, ka Maskava turpina mēģināt pēc iespējas vairāk integrēt šos apgabalus. Viktors Vodolatskis sestdien sacīja, ka iedzīvotāji nemiernieku kontrolētajos Austrumukrainas rajonos baidās no Ukrainas spēku uzbrukumiem un ka tie, kuriem ir Krievijas pases, tiks laipni gaidīti Krievijas armijā.

“Ja (teritorijās) dzīvojošie Krievijas pilsoņi vēlēsies pievienoties Krievijas bruņotajiem spēkiem, Rostovas apgabala militārais komisariāts viņus reģistrēs un atbrīvos,” valsts ziņu aģentūrai TASS sacīja parlamentārās komitejas priekšsēdētāja vietnieks attiecībām ar kaimiņiem Vodolatskis.

Krievija ir izsniegusi pases vairāk nekā 500 000 cilvēku nemiernieku kontrolētajos rajonos. Vodolatskis sacīja, ka iesaucamie dienēs Krievijā, taču tas atstāja viņiem iespēju pievienoties jebkādiem turpmākiem iebrukuma spēkiem.

Prezidenta Džo Baidena administrācijas augsta ranga amatpersona sacīja, ka ASV atzinīgi novērtēja Lavrova komentārus, ka Krievija nevēlas karu, “taču tam ir vajadzīgs atbalsts ar rīcību. Mums ir jāredz, ka Krievija izved dažus spēkus, ko tā ir izvietojusi prom no Ukrainas robežas, un pārņem citi deeskalācijas pasākumi.” Amatpersona vēlējās palikt anonīma, jo nav pilnvarota runāt publiski.

Lavrovs sacīja, ka ASV devušas mājienus, ka abas puses varētu runāt par ierobežojumiem vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanai, ierobežojumiem militārajām mācībām un noteikumiem, lai novērstu negadījumus starp karakuģiem un lidmašīnām. Viņš sacīja, ka krievi šos jautājumus ierosinājuši apspriest jau pirms gadiem, taču Vašingtona un tās sabiedrotie tos nekad nav aizskāruši.

READ  Kramatorska: iespējamais Krievijas spiegs apsūdzēts nāvējošā triecienā

Viņš arī sacīja, ka šie jautājumi ir otršķirīgi attiecībā pret Krievijas galvenajām bažām par NATO. Viņš sacīja, ka starptautiskie līgumi paredz, ka vienas valsts drošībai nevajadzētu nākt uz citu valstu rēķina, un viņš sacīja, ka nosūtīs vēstules saviem Rietumu kolēģiem, aicinot tos izskaidrot, kā viņi neievēro šo solījumu.

Vašingtona ir brīdinājusi Maskavu par postošām sankcijām, ja tā iebruks Ukrainā, tostarp sankcijas, kas vērstas pret Krievijas augstākajām amatpersonām un svarīgākajām ekonomikas nozarēm. Lavrovs sacīja, ka Maskava brīdinājusi Vašingtonu, ka sankcijas nozīmētu pilnīgu attiecību saraušanu.

Tikmēr NATO paziņoja, ka stiprina savas atturēšanas spējas Baltijas jūras reģionā.

Krievija sākusi militārās mācības, kurās piedalās motorizētās kājnieku un artilērijas vienības Krievijas dienvidrietumos, kara lidmašīnas Kaļiņingradā pie Baltijas jūras un desmitiem karakuģu Melnajā jūrā un Arktikā. Kopīgās mācībās Baltkrievijā atrodas arī Krievijas spēki, kas Rietumos rada bažas, ka Maskava varētu sākt uzbrukumu Ukrainai no Baltkrievijas ziemeļiem. Ukrainas galvaspilsēta atrodas tikai 75 kilometrus (46 jūdzes) no Baltkrievijas robežas.

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top