Kāda Maskavas ieceltā amatpersona Hersonas apgabalā izteica pieņēmumu, ka Krievijas spēki varētu atkāpties no Dņepras rietumu krasta, taču, kad ASV optimistiski novērtēja Ukrainas spēju atkarot stratēģiski svarīgo dienvidu pilsētu Hersonu, tā bija Kijeva. Piesardzīgāks.
“Visticamāk, ka mūsu vienības, mūsu karavīri, dosies uz kreiso (Austrumu) krastu,” ceturtdien intervijā prokremliskajam tiešsaistes raidījumam “Solovjov Live” sacīja Krievijas Hersonas apgabala civilā direktora vietnieks Kirils Strimosovs. Mediji.
Šajā reģionā ietilpst Hersona, tāda paša nosaukuma reģiona galvaspilsēta un vienīgā lielākā Ukrainas pilsēta, kas ir ieņemta neskarta kopš Krievijas iebrukuma valstī pirms astoņiem mēnešiem. Tas ietver arī vienu dambja pusi pāri Dņepras upei, kas kontrolē ūdens piegādi Krimas, Ukrainas pussalas, ko Krievija sagrāba un vēlāk anektēja 2014. gadā, apūdeņošanai.
Iepriekš Krievija noliedza, ka tās spēki plāno atkāpties no reģiona, un jebkura atkāpšanās nozīmēja lielu sakāvi tās spēkiem.
Ceturtdien nebija nekādu ziņu no augstākajām Kremļa amatpersonām, jo sociālajos tīklos izplatījās attēli ar svarīgākajām ēkām, kurās vairs neplīvo Krievijas karogi.
Ukrainas Dienvidu militārās pavēlniecības pārstāve Natālija Homeņuka sacīja, ka runas par izvešanu varētu būt Krievijas slazds un ka fotogrāfijas, kas izplatītas prokremliskajos kontos telegrammā, ir dezinformācija.
“Tā var būt zināmas provokācijas izpausme, lai radītu iespaidu, ka apdzīvotās vietas ir pamestas un ka tajās ir droši iekļūt, kamēr tās gatavojas ielu kaujām,” teikts televīzijā pārraidītajos paziņojumos.
“Clear Clay”
Krievija vairākus mēnešus cīnās, lai saglabātu tās pārziņā esošo zemi Rietumkrastā pie Dņepras upes grīvas, kas sadala Ukrainu.
Ukraina virzās uz priekšu kopš oktobra sākuma, uzbrūkot galvenajiem tiltiem pāri upei un apgrūtinot Krievijai savu spēku apgādes turpināšanu Rietumkrastā.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, ceturtdien uzstājoties Pentagonā, neatbildēja uz jautājumu, vai Krievijas spēki gatavojas doties prom, taču viņš pauda pārliecību par Ukrainas spējām tos atturēt.
Par jautājumu, vai ukraiņi varētu sagrābt atlikušās zemes Dņipro rietumu pusē [Dnieper] Es noteikti domāju, ka Hersonas upē un Hersonā viņiem ir iespēja to izdarīt, sacīja Ostins.
Vissvarīgākais ir tas, ka ukraiņi uzskata, ka viņiem ir iespējas to darīt. Mēs esam redzējuši, ka viņi iesaistās ļoti sistemātiski, bet efektīvi centienos atgūt savu suverēnās teritorijas.
Rietumu amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma ar Reuters, lēsa, ka Krievija plāno atkāpties uz austrumiem no upes, lai varētu labāk aizstāvēt savus spēkus.
“Mēs uzskatām, ka šī plānošana gandrīz noteikti ir labi pavirzījusies uz priekšu,” sacīja amatpersona, piebilstot, ka daži Krievijas līderi jau ir atjaunoti.
“Mēs to izveidosim Hersonā,” sacīja Rietumu amatpersona, “vairums vadošo līmeņu, iespējams, tagad būs atkāpušies pāri upei uz austrumiem, atstājot lielisku morāli un bieži vien bez vadības, lai stātos pretī ukraiņiem otra puse.”
Tomēr Ukrainas spēki frontes līnijā ir piesardzīgāki, aģentūras Reuters žurnālistiem, kas viesojās pagājušajā nedēļā, apgalvojot, ka viņi nav redzējuši nekādus pierādījumus par Krievijas spēku atkāpšanos un uzskata, ka tie patiesībā nostiprina savas pozīcijas.
Vašingtonas Jūras analītikas centra Krievu studiju direktors Maikls Kaufmans, kurš nesen atgriezās no Hersonas frontei tuviem apgabaliem, tviterī paziņoja, ka Maskavas nolūki ir neskaidri un cīņa Hersonā ir “sarežģīta”.
Viņš šaubījās, vai Krievija atteiksies no upes rietumu krasta, “nepiespiežot to ar spēku”, taču viņš arī “varētu kļūdīties šajā jautājumā”.
“Situācija Hersonā ir skaidra kā dubļi,” rakstīja Kaufmans.
enerģijas terors
Karam arvien vairāk koncentrējoties uz Hersonu, Kijeva nosodīja tās pilsoņu “masveida piespiedu pārvietošanu”, kas dzīvo Krievijas okupētajās teritorijās.
Ukrainas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņojumā norādīja: “Krievijas okupācijas administrācija ir sākusi masveida piespiedu Hersonas apgabala kreisā krasta iedzīvotāju pārvietošanu… uz īslaicīgi okupēto Krimu vai uz Krieviju.”
Līdzīgas deportācijas Krievija veic arī Zaporožjas, Luhanskas un Doņeckas reģionos, kā arī Krimā.
Maskavā ieceltais Hersonas gubernators Vladimirs Saldo sacīja, ka pārvieto cilvēkus uz reģionu vai Krieviju, jo pastāv “masīva raķešu uzbrukuma” risks. Pagājušajā nedēļā Maskavas tur ierīkotās varas iestādes paziņoja, ka Dņepras upes labajā krastā savas mājas pametuši 70 000 civiliedzīvotāju.
Ukraina apsūdz Krievijas spēkus kara noziegumos astoņus mēnešus ilgā kara laikā, apsūdzības Maskava noraida. Krievija noliedz, ka būtu apzināti mērķējusi uz civiliedzīvotājiem, lai gan konfliktā gājuši bojā tūkstoši, miljoniem cilvēku ir pārvietoti un iznīcinātas pilsētas.
Karoga noņemšana ir pirmā pazīme, ka Krievijas armija, iespējams, gatavojas pamest Hersonu, vienīgo reģionālo galvaspilsētu Maskavu, kas ieņemta tās astoņus mēnešus ilgajā iebrukumā. https://t.co/rStKjiOVLC
– Moscow Times (MoscowTimes) 2022. gada 3. novembris
Nesenie uzbrukumi Ukrainas enerģētikas un ūdens apgādei ir smagi skāruši civiliedzīvotājus, tuvojoties ziemai, kad temperatūra var pazemināties zem nulles pēc Celsija.
Prezidents Volodimirs Zeļenskis savā ikvakara video uzrunā sacīja, ka pēdējos Krievijas uzbrukumu izraisītajos elektrotīklos bez elektrības palikuši aptuveni 4,5 miljoni ukraiņu galvaspilsētā Kijevā un vēl desmit reģionos.
Arī Zaporožžas atomelektrostacija (ZNPP) Ukrainas dienvidos, kas ir lielākā Eiropā, tika atslēgta no elektrotīkla pēc bombardēšanas, kurā tika bojātas atlikušās augstsprieguma līnijas, atstājot iekārtu darboties tikai ar dīzeļģeneratoriem.
Tas, ka Krievija ķeras pie enerģētikas terorisma, liecina par mūsu ienaidnieka vājumu. “Viņi nevar sakaut Ukrainu kaujas laukā, tāpēc viņi šādā veidā cenšas iznīcināt mūsu tautu,” sacīja Zelenskis.
Krievijas triecieni pagājušajā mēnesī iznīcināja aptuveni trešdaļu Ukrainas spēkstaciju, un valdība mudināja ukraiņus pēc iespējas vairāk taupīt elektroenerģiju.
