Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis piektdien paziņoja, ka triecieni liecina, ka Zaporožjei un Harkovai ziemeļaustrumos steidzami nepieciešamas pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot, lai aizsargātu infrastruktūru un civiliedzīvotājus, kamēr Ukraina gaida papildu palīdzību no Rietumiem, tostarp 60 miljardu dolāru, kas iepriekš tika bloķēti Kongresā. Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons. T-Nr.).
Ukraina jau sen ir pieprasījusi lielāku pretgaisa aizsardzību, lai aizsargātu lielākās pilsētas no šādiem uzbrukumiem. Harkovas aizsardzība, kas atrodas tikai 19 jūdžu attālumā no Krievijas robežas, ir īpaši sarežģīta, jo raķetes no Krievijas var pārvietoties tik ātri, ka pat progresīvām pretgaisa aizsardzības sistēmām būtu grūti laikus reaģēt.
“Krievijas raķetes neaizkavē, tāpat kā palīdzības paketes mūsu valstij,” sacīja Zelenskis. Viņš turpināja: “Mocekļi nevilcinās, tāpat kā daži politiķi,” atsaucoties uz Irānas bezpilota lidaparātiem, ko Krievija regulāri laiž uz Ukrainu. “Ir svarīgi saprast kavēšanās un novēlotu lēmumu izmaksas.”
Harkovas mērs Ihors Terehovs sacīja, ka piektdienas sākumā Harkovā bija dzirdami 15 sprādzieni, kā arī tika pārtraukta elektrības un ūdens piegāde. Reida rezultātā pilsēta tika pilnībā pārtraukta elektrības padeves stāvoklī, kas nozīmē, ka nedarbojās pat sirēnu sistēma, kas brīdina iedzīvotājus par ienākošajiem gaisa uzbrukumiem. Tā vietā uzlidojumu brīdinājumi tiks nosūtīti tieši uz mobilajām ierīcēm. Policija un citas neatliekamās palīdzības dienesta amatpersonas staigās ielās ar skaļruņiem, lai paziņotu par jebkādiem brīdinājumiem, sacīja amatpersonas.
Amatpersonas sacīja, ka nedarbojās arī luksofori un avārijas dienestu tālruņi, lai gan civiliedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība, tika izdalīti jauni numuri.
Zaparožje streiki skāra arī trolejbusu.
Viņš piebilda: “Pat pagājušajā ziemā uzbrukumi mūsu energosistēmai nebija tik lieli kā pagājušajā naktī.” teica Volodimirs Kudrickisvalsts enerģijas piegādātāja Ukrenergo izpilddirektors.
Uzbrukums izraisīja strāvas padeves pārtraukumu Dņepropetrovskas apgabalā, kur 1060 kalnrači strādāja pazemē Ukrainas enerģētikas uzņēmuma DTEK pārvaldītajās ogļraktuvēs. Uzņēmums piektdien paziņoja, ka visi darbi ir pārtraukti un lielākā daļa kalnraču kopš tā laika ir evakuēti.
Streiki notika, sākoties siltam laikam visā Ukrainā. Lai gan Krievija šoziem veica dažus uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, šādi uzbrukumi bija retāk un mazāk postoši nekā iepriekšējā gadā. Piektdienas uzbrukums sekoja vēl vienam lielam raķešu uzbrukumam, kas bija vērsts pret Kijevu ceturtdienas sākumā, un tas radīja nelielus bojājumus vietējai infrastruktūrai, bet lielākoties to atvairīja galvaspilsētas pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs piektdien sacīja, ka, lai gan Krievija joprojām juridiski uzskata karu Ukrainā par “īpašu militāru operāciju”, Rietumvalstu iesaistīšanās Ukrainas atbalstīšanā ir novedusi Krieviju “kara stāvoklī”.
“Patiesībā tas mums izvērtās par karu pēc tam, kad kolektīvie Rietumi arvien vairāk palielināja savu iesaistīšanās līmeni konfliktā,” sacīja Peskovs.
