Kopš Krievijas un Ukrainas kara sākuma Latvijas sniegtā atbalsta apjoms Ukrainai ir sasniedzis 595 miljonus eiro, kas ir līdzvērtīgi 0,85% no IKP, teikts Latvijas ārlietu ministra Krišāna Kariņa gada pārskatā par valsts paveikto un plāniem. ārpolitika un Eiropas Savienības lietas.
Viņš sacīja, ka atbalsts Ukrainai tiek sniegts militārās, finansiālās un humānās palīdzības veidā, lai ierobežotu Krievijas agresijas sekas un palīdzētu veikt reformas. Latvija atbalsta Ukrainas centienus integrēties ar eiro un uzsākt iestāšanās ES sarunas, kā arī stiprināt Ukrainas militārās spējas un īstenot nepieciešamās reformas, lai Ukraina varētu pievienoties NATO, tiklīdz apstākļi to ļaus.
Pēc ministra teiktā, lai nodrošinātu finansiālās un humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai, Latvijas Ārlietu dienests turpināja pildīt galveno koordinācijas funkciju. Pateicoties ciešai sadarbībai ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, sniegta konsultācija un praktiska palīdzība.
Kopējā no valsts budžeta sniegtā finanšu, humānā un attīstības palīdzība sastāda 39 miljonus eiro. Kariņš skaidroja, ka šie līdzekļi izmantoti, lai sniegtu ieguldījumu Apvienoto Nāciju Organizācijas, Pasaules Bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas instrumentos Ukrainas atbalstam un attīstības sadarbības projektu finansēšanai. .
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija turpināja dalību Ukrainas atjaunošanas procesā, galveno uzmanību pievēršot Čerņigovas apgabalam.
2023. gadā Latvija piešķīra Ukrainai 5,1 miljonu eiro rekonstrukcijai. 3,1 miljonu eiro dažādos Ārlietu ministrijas projektos īstenoja. Ar UNDP Ukrainā tika parakstīts līgums 2 miljonu eiro vērtībā par sociālās infrastruktūras objektu rekonstrukciju Čerņigovas reģionā.
Sadarbībā ar fondu “Uzņēmēji mieram” Yahadnas ciemā izdevās pārbūvēt sešus dzīvojamos dzīvokļus un attīstīt kopienas centra projektu. MARTA centri Čerņigovā atvēra divus sieviešu atbalsta centrus.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īstenoja reģionālās plānošanas dokumentu Čerņigovas reģionā. Divi miljoni eiro tika piešķirti Ekonomikas ministrijai, lai stiprinātu Latvijas uzņēmēju līdzdalību Ukrainas atjaunošanā.
Kariņš pastāstīja, ka līdztekus dažādiem kara seku pārvarēšanas projektiem 2023.gadā Ukrainā turpinājās arī eirozonas integrācijas atbalsta projekti. Šie projekti saņēma finansējumu vairāk nekā 500 tūkstošu eiro apmērā no Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžeta. . Latvija sniedza atbalstu labas pārvaldības uzlabošanai, uzņēmējdarbības un lauksaimniecības veicināšanai, jauno speciālistu sagatavošanai, dzimumu līdztiesībai, kā arī dažādu veselības un psiholoģiskās rehabilitācijas programmu īstenošanai.
Ziņojumā uzsvērts, ka projekti īstenoti sadarbībā ar centriem MARTA, Uzņēmēji mieram, Finanšu ministriju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju, Valsts robežsardzi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru. , Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra, Centrs Nacionālās rehabilitācijas “Vaivari”, Latvijas Mikroķirurgu asociācija, Latvijas Universitāte un Rīgas Juridiskā augstskola.
“Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas eirointegrācijas procesu, par prioritātēm šajā jomā koncentrējoties uz Ukrainas institūciju stiprināšanu, korupcijas apkarošanas stiprināšanu, iekšējās drošības struktūru un valsts aizsardzības spēju un noturības stiprināšanu, eksportspējas un dziļas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas attīstīšanu. ,” Karincs teica, papildus spēju uzlabošanai.. Lai cīnītos pret dezinformāciju.
Viņš piebilda, ka kopš Ukrainas kara sākuma Latvijas medicīnas iestādes ir sniegušas medicīnisko palīdzību un rehabilitāciju 240 Ukrainas karavīriem.
Ministrs arī norādīja, ka ar Iekšlietu ministriju saistītās institūcijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas Latvijā sniegušas palīdzību vairāk nekā miljona eiro vērtībā, lai palīdzētu tikt galā ar Kahovkas dambja iznīcināšanas izraisīto plūdu sekām.
Ziņojumā arī uzsvērts, ka Latvijas civilais, biznesa un NVO sektors turpina atbalstīt Ukrainu, sniedzot atbalstu gan humanitārajā, gan militārajā jomā. Labdarības organizācija Ziedot.lv saņēma iedzīvotāju ziedojumus vairāk nekā 23,7 miljonu eiro vērtībā. Ziedojumi tiek tērēti Ukrainas armijas, medicīnas iestāžu un ukraiņu bēgļu vajadzībām Latvijā.
Uzņēmums “Business for Peace” turpina atbalstīt Ukrainu, sniedzot saviem bruņotajiem spēkiem dažādus atbalstus un vedot uz Ukrainu humānās palīdzības preces vairāk nekā 8,5 miljonu eiro vērtībā. Biedrība Tavi Draugi ir ziedojusi atbalstu vairāk nekā 6 miljonu eiro vērtībā.
“ES līmenī Ārlietu ministrija atbalsta pieejas maiņu atbalsta sniegšanai Ukrainai, piebilstot, ka tam jākļūst sistemātiskam un mērķtiecīgam ilgākā laika periodā, labi apzinoties, ka Krievijai joprojām ir pietiekami daudz resursu, lai turpinātu.” Tā agresija pret Ukrainu. “Latvija stingri aicina līdz 2027.gadam izveidot 50 miljardu eiro lielu Ukrainas instrumentu, lai atbalstītu finanšu un reformu reformu īstenošanu Ukrainā,” sacīja Karincs.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija atbalsta ievedmuitu apturēšanas pagarināšanu Ukrainā ražotajai produkcijai līdz 2024.gada vidum.ES tirdzniecības preferences paredz pilnīgu ievedmuitas, tarifu un antidempinga nodevu atcelšanu Ukrainā ražotajām precēm.
Šīs aktivitātes palīdz radīt papildu tirdzniecības koncesijas Ukrainas precēm saskaņā ar ES un Ukrainas asociācijas līgumu, skaidro Kariņš. Latvijas ministrs sacīja, ka viņa valsts turpinās atbalstīt Ukrainu un atjaunot tās ekonomiku, izmantojot Eiropas Savienības komerciālos instrumentus.
“Latvija turpināja atbalstīt viedokli par tiesiska risinājuma meklēšanu ES līmenī, lai nodrošinātu, ka Eiropā sankciju rezultātā iesaldētie Krievijas līdzekļi tiek novirzīti Ukrainas atjaunošanai. Latvija turpināja atbalstīt iniciatīvu “Graudi no Ukrainas”. 2023. gadā valsts šim mērķim samaksāja 50 tūkstošus eiro.
Pēc ministra teiktā, lai stiprinātu Ukrainas militārās spējas, Latvija turpināja sniegt Ukrainai militāru atbalstu. Šī atbalsta apjoms kopš konflikta sākuma sasniedzis 370 miljonus eiro. Latvija uz Ukrainu nosūtīja bezpilota lidaparātus, helikopterus, haubices, ieročus un individuālo aprīkojumu, munīciju un prettanku ieročus, kā arī zenītraķešu palaišanas iekārtas Stinger.
Lasi arī: Krievija ar raķetēm un droniem uzbrūk Ukrainas pilsētām
